Princese Zeltīte

Arhivētais

24. Aprīlis 2007

16:45: es gribētu...es vēlētos...
Šodien biju aizstaigājusi līdz skolai, paskatīties, kā notiek pirmās bakalaura darbu priekšaizstāvēšanas. Liels bija mans pārsteigums, ieraugot, ka šodien paredzēts arī šādas tēmas aizstāvējums - "Jauniešu identitātes konstrukcijas portālos "draugiem.lv" un tīmekļā žurnālā "Sviesta ciba". Skaidrs, ka tā meitene nebija ieradusies, jo viņa jau juta,ka es nākšu un viskaut ko viņai jautāšu, un, tomēr, mani neliek mierā viens jautājums, nez, kā viņa var noteikt, kas tieši ir jaunietis sviesta cibā, ja vecums nav norādīts, vai nav obligāti norādāms. Mēs jau te smējāmies - paņems vēl [info]dienasgramata cibu kā jauniešu identitātes konstrukcijas piemēru un iegūs pavisam aplamu pētījuma rezultātu :). Nu neko, tad es aizgāju uz kino, noskatījos to Dārgāks par zeltu, bija tīri ok, frančiem visas filmas izglābj varoņu acis. Ā, un vēl es tajā nokijas konkursā uzvarēju. Nu neko. vakarā uz hokeju dāniski pazākāties :)

16:59: kā man asiņo zods

17:15: Open your eyes. Open your eyes. Open your eyes. Open your eyes. Open you...
Jau esmu stāstījusi, ka filmas neskatos otru reizi, bet vakardien mēģināju skatīties savu mīļāko filmu Vanilla sky otro reizi. Un nevarēju, bet ne tāpēc, ka neinteresanti, bet tāpēc, ka pārāk smagi. Un tajā brīdī, kad Pēnelope aiz prieka palēcās dīvānā, uzreiz pēc tam kad eleganti Krūzu bija pa durvīm izvadījusi, tad arī es gandrīz palēcos. Tas ir viens no labākajiem filmas momentiem. Tas dabīgi viltīgais prieks. Tādā vien varētu dzīvot.

Say everything now, now, now, now.

Powered by Sviesta Ciba