Princese Zeltīte

ulvs @ 18:42: hah, laikam tāpēc, ka atbildēji uz manu poll, iečekoju tavu userinfo un pamanīju "jj72". oh, the memories! atceros, ka 1. reizi viņus, nezinu, 14 g.v. izdzirdēju pa viva zwei vai mtv 2 un afigel jau tobrīd par to, cik emocionāli piesātināta ir viņu mūzika un hiti. un tajā laikā mana afilācija ar mūziku nebija kā tāda - atskaitot to, ka instinktīvi, esot pie tv (that was my existence: school -> home -> tv -> sleep -> repeat; jo interešu kā tādu, atsk. datorspēles, man nebija (pateicoties tam, cik ļti mentāli dievināju datorspēles un ideju par tām- tātad PC gaming iekļaujas pie tv, teiksim).

vārdu sakot, TV es ik pa brīdim instinktīvi un intuitiīvi centos noķert kaut ko, kas jau mani likās esam uzrunājis, kopš es to ieraudzīju pirmo reizi. mūzika, kas ir mazliet ārpus rāmjiem. es jutu, ka metallica, kas man tipa patika mazliet, patika tāpēc, ka tā patika sencim/krusttēvam, līdz ar to to var mierīgi traktēt kā "pamērīšanās pimpīšiem" - es ar viņiem).

bet tad pēkšņi vienreiz redzēju mensona, tad placebo klipu. un tas tādam nūģim kā man bija kā apēst sēnes, šķiet. totāls trips kaut kā nebijušā. un tad nāca jj72 - protams, they lacked the intensity in their music videos and it wasn't as BIG in its symbolic meaning, bet jj72 iznīcināja tolaik manī tik daudz aizspriedumus, jo apkārt bija draugi (un man pašam tad, nu jau ap 15, 16) patika korn, limp bizkit and such), kuriem, kad iedevu paklausīties jj72, bieži rāva uz vēmienu aizsprieduma pret unikālo vokālu dēļ. jā, jj72 iezīmē tāda posma, kad apzinājos sevi (to, ka esmu "citādāks", jo man, teiksim, patīk lasīt grāmatas), - tā posma mūziku un izpratni par to.

atvainojos par garo komentāru pavisam beztēmā, taču jj72 pie tavām interesēm manī atzīvināja šo atmiņu.