Princese Zeltīte

az @ 22:32: es laikam pusgadu pabraukāju. un sāku piefiksēt, ka katru rītu kāpju tur iekšā un visu brauciena laiku domāju par to, ka varētu nogalināt visus pārējos, kas arī tur ir. pilnīgi svešus cilvēkus, droši vien labus cilvēkus.

ojā.

tad izlasīju par eksperimentu ar pelēm: vienai grupai plaša telpa, bet pusbadā, otra ēdiena pārpilnībā, bet lielā saspiestībā. tās pusbadā esošās auga un vairojās, mammas ļoti tur rūpējās par viņām, bet saspiestās peļu mammas koda nost un ēda savus bērnus. kaut gan tur bija, ko ēst.

tad sapratu, ka es neesmu jukusi, tikai ar nepieradinātām smadzenēm, un vairs nebraucu tur gandrīz nekad. bet, kad braucu, jā, nav viegli.