indulgence @ :
Likumā ir tikai viena definīcija: "darbs - autora jaunrades rezultāts jebkādā materializētā formā, kā arī publiski izpildīta improvizācija tās izpildījuma brīdī".[1]
Protams, konkrētais personāžs demonstrē spožu fantāzijas lidojumu, piesaukdams II nodaļas 4. pantu par literāro darbu aizsardzību: "... lekcijas, aizinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi"[2], taču diemžēl pāris frāzes publiskā čatā nekādi neatbilst "darba" definīcijai (kas attiecas uz "citi līdzīga veida darbi").
Savukārt likuma V nodaļas "Autora mantisko[3] tiesību ierobežojumi" 19. pants skaidri norāda: "Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā: (..) darbs tiek izmantots izglītības un pētniecības mērķiem; (..) tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs"[4].
20. pants "Darba izmantošana informatīviem mērķiem" nosaka, ka "Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14. panta un 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts: 1) reproducēt publiskotus darbus citātu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolukos citēšanas mērķiem atbilstošā apjomā; 2) publicēt avīzēs, raidī vai citādi darīt zināmas[5] publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analogiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.
21. pants "Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem": Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievēroojot šā likuma 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas taidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates lidzekļos un tamlidzīgi, kas tiek speciāliradīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolukos.[6]
18. pants, kuru jāievēro, nosaka: "Autora darba izmantošana bez atļaujas un bez atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses vai radīt vinam zaudējumus" - autora intereses tiek ievērotas, jo viņa vārds un uzvārds minēti, zaudējumu viņam nav, jo par pāris sprediķveida izteikumiem neviens viņam nekad nemaksātu, jo šis nav te nekāds Koelju.
14. pants gan min, ka autoram ir tiesības uz darba atsaukšanu, taču tas attiecas uz pirmavotu, nevis citātiem, tb viņš tiesīgs dzēst savus tekstus no turienes, kur ierakstījis, taču nevar prasīt, lai tu kā sava darba autors atteiktos no citēšanas.
1 - Darbus, kas neatbilst šai definīcijai, Autortiesību likums neaizstāv. - Autortiesību likums. Konvencijas. - Latvijas vēstnesis: Rīga, 2001. ISBN 9984-731-02-2 - 7. lpp.
2 - ibid. 10. lpp.
3- Ierobežojumi attiecas tikai uz mantiskajām tiesībām, jo autorību, tb autora vārdu un uzvārdu jāmin obligāti jebkurā situācijā. - 16. lpp.
4 - Konkrētā personāža izteikumi, ko viņš pats pielīdzina sprediķim un citi līdzīga veida darbiem, ir viņa paša publiskoti internetā un brīvi pieejami jebkuram. - 17. lpp.
5 - Tb internetā, - 17. lpp.
6 - 17.-18. lpp.
P.S.
Es viņam vienkārši atbildētu: "Doģik, sūdzi mani tiesā (un apmaksā pats šīs mazās izpriecas izdevumus, kad būsi prāvu zaudējis jau pirmajā instancē)." :)
Protams, konkrētais personāžs demonstrē spožu fantāzijas lidojumu, piesaukdams II nodaļas 4. pantu par literāro darbu aizsardzību: "... lekcijas, aizinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi"[2], taču diemžēl pāris frāzes publiskā čatā nekādi neatbilst "darba" definīcijai (kas attiecas uz "citi līdzīga veida darbi").
Savukārt likuma V nodaļas "Autora mantisko[3] tiesību ierobežojumi" 19. pants skaidri norāda: "Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā: (..) darbs tiek izmantots izglītības un pētniecības mērķiem; (..) tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs"[4].
20. pants "Darba izmantošana informatīviem mērķiem" nosaka, ka "Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14. panta un 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts: 1) reproducēt publiskotus darbus citātu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolukos citēšanas mērķiem atbilstošā apjomā; 2) publicēt avīzēs, raidī vai citādi darīt zināmas[5] publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analogiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.
21. pants "Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem": Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievēroojot šā likuma 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas taidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates lidzekļos un tamlidzīgi, kas tiek speciāliradīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolukos.[6]
18. pants, kuru jāievēro, nosaka: "Autora darba izmantošana bez atļaujas un bez atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses vai radīt vinam zaudējumus" - autora intereses tiek ievērotas, jo viņa vārds un uzvārds minēti, zaudējumu viņam nav, jo par pāris sprediķveida izteikumiem neviens viņam nekad nemaksātu, jo šis nav te nekāds Koelju.
14. pants gan min, ka autoram ir tiesības uz darba atsaukšanu, taču tas attiecas uz pirmavotu, nevis citātiem, tb viņš tiesīgs dzēst savus tekstus no turienes, kur ierakstījis, taču nevar prasīt, lai tu kā sava darba autors atteiktos no citēšanas.
1 - Darbus, kas neatbilst šai definīcijai, Autortiesību likums neaizstāv. - Autortiesību likums. Konvencijas. - Latvijas vēstnesis: Rīga, 2001. ISBN 9984-731-02-2 - 7. lpp.
2 - ibid. 10. lpp.
3- Ierobežojumi attiecas tikai uz mantiskajām tiesībām, jo autorību, tb autora vārdu un uzvārdu jāmin obligāti jebkurā situācijā. - 16. lpp.
4 - Konkrētā personāža izteikumi, ko viņš pats pielīdzina sprediķim un citi līdzīga veida darbiem, ir viņa paša publiskoti internetā un brīvi pieejami jebkuram. - 17. lpp.
5 - Tb internetā, - 17. lpp.
6 - 17.-18. lpp.
P.S.
Es viņam vienkārši atbildētu: "Doģik, sūdzi mani tiesā (un apmaksā pats šīs mazās izpriecas izdevumus, kad būsi prāvu zaudējis jau pirmajā instancē)." :)