Daugavpilī cietoksnis skaists, ar daudziem privātiem stāstiem, tukšiem kambariem un pilnu sirdi. Rotko māksla gan tā ne pārāk, tad jau drīzāk Silvas Linartes Atspulgi un Pētera Martinsona vārnu trauki parāva līdz. Un vēl man/mums vajag virpu mālam. Māls taču visu pasaka labāk.
Mūzika: http://youtu.be/P7nz6-UVrmU
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Biju vasarā cietoksnī, pirmo reizi dzīvē, lai arī visu bērnību pie Daugavpils pavadīju. Totāli iemīlējos. Biju iedomājusies pilnīgi citādu to cietoksni, pilnīgi.
(Reply to this) (Thread)
Es kaut kā nebiju baigi sekojusi līdzi cietoksnim un tā dzīvei, bet biju iedomājusies, nu, ka tas ir cietoksnis, bez maz - mūris, sabrukuši bunkuri. Bet, kad aizbraucu uz turieni, apgāzos no tā cik sirreāls tur viss. Biju vasaras vakarā, kad jau mijkrēslis tāds, Rotko centrā kāzas - cauri cietokšņa ielām slīd lēni limuzīns, blakus tam skrien mazi krievu puišeļi ar pišķikiem rokās, sabrukušas, aiznaglotas cietokšņa mājas blakus atjaunotām muzeja mājām un padomju laika arhitektūras pērlēm piecstāvu, šķību un krāsainu balkonu, mājām. Parki ar vecām strūklakām un lielgabaliem. Tas viss kopā uz mani atstāja grandiozu iespaidu.
(Reply to this) (Parent)