Princese Zeltīte

mapet @ 20:34: līdz šim vissāpīgākais ir mest ārā mirušos ievārījumus. tie netika taisīti, lai tos mestu ārā.
tā kā šis kosmosa kuģis ir liels (jā - es dzīvoju kosmosa kuģī :) )- un ir daudz, kur ko paslēpt - bija ļoti interesanti atrast visādas interesantas lietas, kur bija negaidīts.
kā arī mani ļoti šokēja bērniem domātās gada grāmatas, kurās starp stāstiem par zvēriņiem mežā, bija stāsti par varonīgajiem komunistiem un neliešiem, kas bija pret, un to kā neliešus spīdzināja un kā komunisti cieta.
un tad ir dusmas, par to, ka turētas lietas, kas truely ir pelnījušas būt izmestas. dusmas par dumjumu. tad skumjas par cilvēku. es surely esmu uzzinājis par vecvecāku iekšējo pasauli daudz ko jaunu kārtojot sakrāto.
prieks par to, ka kosmosa kuģis kļūst vieglāks.
par to, ka bildēs no seniem laikiem, bija redzams, kaut kas kas mūsdienās ir pazaudēts un neatgūstam, rakstīju jau.