nu, ir tie īsie mirkļi, kuros tev baigā daļa dzīves paskrien garām. vai tieši ieskrien tevī, es nezinu. Vakar nācu mājās, pa gabalu paskatījos uz savu māju un atcerējos visu - kā mēs rakām būvbedri, kā ar dēļiem braukājām kā laivām pa turieni, kad ūdens visu pildīja, kā raudāju par zaļo tapešu krāsas izvēli savai istabai, visas tās bērnības sajūtas, visas tik nejauši bija manī. Un pats labākais - ir arī vēl šorīt. Tā it kā būtu atradusi sen pazudušu vietu ķermenī, atklājusi jaunu Atlantīdu. eu, mīļās, palieciet tur, jūs mani apžilbiniet.
Mūzika: inde indive
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}