Kastanis, ko atvedu no pagājušnedēļas izbrauciena uz nezinām pilsētu, tagad arvien bezkaunīgāk izģērbjas. Viņam ir brūnas acis. Tieši tādas, kādas tīk man. Vai arī viņš jūt siltumu, kas pulsē man plaukstās.

Viņš guļ. Naktīs. Un sapņo ežu sapņus. Mazus. Asus. Un cer, ka kāds reiz tomēr pieskarsies.

(Reply to this) (Thread)

Mani trīs kastaņi, ko atvedu no savas bērnīnbas, no sava bērnības pagalma, sāk kļut sažuvuši. Viņi padodas siltumam un vientulībai.

(Reply to this) (Parent)