Kastaņu lietus. |
9. Okt 2007|00:19 |
Kastanis, ko atvedu no pagājušnedēļas izbrauciena uz nezinām pilsētu, tagad arvien bezkaunīgāk izģērbjas. Viņam ir brūnas acis. Tieši tādas, kādas tīk man. Vai arī viņš jūt siltumu, kas pulsē man plaukstās.
Viņš guļ. Naktīs. Un sapņo ežu sapņus. Mazus. Asus. Un cer, ka kāds reiz tomēr pieskarsies. |
|