eizhens' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, August 13th, 2025
| Time |
Event |
| 12:09a |
Tas ir nekāds, tukšs vārds, kautkāda ideja, kas cilvēciņiem pārsvarā kaut ko simbolizē, piemēram, mīlestību, piemēram sava bēbīša skatienā. Un par to teikt kaut ko, piemēram man, starp visiem kritušajiem, kas savā starpā salīdzinās un tik lūko kā apsūdzēt un ēst, salīdzinot sevi ar citiem, it īpaši garšīgajiem "zemāk kritušajiem" ir riebīgi, jo "ne tik zemu gritušie" uzreiz ēd. Un es saku: tas nav mīlestība (elks), tas nav labestība (elks), tas nav glābējs (elks), tas nav mīlošais/bargais radītājs (elks), tas nav līdzjūtība (elks), tas nav miers (elks), tas nav personisks kā cilvēks (elks), tas nav cerība (elks), tas nav nekāds, tas ir absolūti vienaldzīgs (tukšs), bezpersonisks, nekāds, nekāds, neko nenozīmējošs valodisks psihes gļuks.
Un visi, visi, visi ir slimi ar salīdzināšanos un izsalkuši, jo dzīvi. Nav labāku un ļaunāku, ir tikai stiprāki un vājāki, un tam arī nav nozīmes, jēgas.
Nav pareizo/nepareizo izvēļu, nav vispār nekādu krustojumu cēļā, ir tikai sliedes. Visiem. Un te viss ir viens nekas.
Iešu uzsmēķēt. | | 12:36a |
Ir tikai katrs es un apkārtējā pasaule un tā ir nekāda, bet tomēr ļoti jūtama čerņa. Un nav nekā, pēc kā to varētu vērtēt un salīdzināt jebko ar jebko. Tas arī ir tikai nepatiess (nav iespējams nekāds patiess) attaisnojums, paskaidrojums barībai, paskaidrojums sev, upurim un citiem.
Kāpēc tad es šo rakstu? Tā arī ir izvēle, es arī tā kaut ko cenšos panākt. Un tas noteikti nav vairāk par atbildi uz iekšēju, nesaprotamu, nekā neaprakstāmu, ar neko ne salīdzināmu, ne nesalīdzināmu kairinājumu. Tam nav jēgas (bet tomēr rakstu) un to nekā vispār nevajadzētu saukt. Tad arī tas ir nekāds, bet ir. | | 12:49a |
un meklēt jebkādu īstenību aiz "man smeldz kājas", "gribās skaistu ko lasīt", "izsalkums", "kādi tai kucei pupi, gribās", "tik skaisti smieties un raudāt, gribās", "he he, dalbajob on, suka", "māte terēze tik mirdzoša", "krišnamurti tik atbrīvojošs", "gribas aizmigt", "negribas aizmigt", "kur lai bēg?", "kā lai atrod sevī spēku nopelnīt vēl un ziedot nabagiem", "kā es to kaimiņu saraušu gabalos" un viss, viss, viss cits ir muļķīgi, bet tik pat muļķīgi arī atmest.
un nevar jau atmest izsalkuma sajūtu, nevar atmest vertigo, bailes no nāves, bet ja varētu - vai tas jebko mainītu pašam? izskatās, ka tas ir debīls jautājums - nav atbildes. un atmest kaunu parazitēt, pielietot spēku un ekspluatēt, padoties un izturēt? viss ir bezjēdzīgas patīk/nepatīk izraisītas konvulsijas, un tas ir cilvēks. tas viss pats pazudīs ceļā pa sliedēm un tad arī sliežu vairs nebūs. | | 1:13a |
tu esi būdīgs, es esmu tievs, viņa ir korejiete, tas ir mākonis, tas ir galds, šis ir teksts. | | 7:04p |
šeit visu laiku ir uzbudināts |
|