a) tas 52% lēciens nozīmē tikai to, ka  Krievijas iedzīvotājiem patīk robežas AR aneksētu Krimu. Turklāt šis ieguvums viņos raisa nemainīgi patīkamas emocijas; 

b) viņi tās okupēšanu sāk biežāk skaidrot ar "vēsturisko taisnīgumu" (40% jeb plus 8) , kas ir tikpat nejēdzīgs arguments kā "tautiešu apspiešana" (55% jeb mīnus 7), turklāt attiecināts/-ms arī uz citām kaimiņteritorijām.

Es pamanīju tikai vienu nedaudz pozitīvu tendenci - gada laikā no 17% uz 8% krities to skaits, kuri Krievijas sastāvā vēlētos redzēt visu exPSRS, t.sk Baltijas valstis.  Citādi Mordorā joprojām vērojama drīzāk īslaicīga (jeb manipulējama) nosvārstīšanās par labu kaut kam nosacīti atbilstošam "mūsu" interesēm.

"Lieutenant Lohr*, 41, had a scratch on his left eyelid from a scuffle that broke out during an arrest the previous night and a wad of chewing tobacco in his mouth. He wore no riot gear — just a standard-issue brown uniform — and held not a baton in his hand but his knit cap. [..] He never wears riot gear, even when he wades into a group of protesters to answer questions, resolve disputes or listen to a stream of insults. Protesters at the gates ask for him by name, so they can make complaints, for example, about the use of tear gas or of officers being too aggressive in arresting a woman."

Un šis te "They may not agree with what I’m doing, but now they at least know my name and my face", etc. 

Nedaudz par paralēlām sistēmām, Ēģipti, dzimti, konfliktu uztveri un mediāciju u.tml.

BTA iniciatīvu vasarā uztvēru ar prieku, taču tikai līdz noteikumu izpētīšanai un konsultācijai. Man šis piedāvājums pagaidām neder - katra polise "piesieta" vienam velosipēdam, bet man to mājās vairāki, un kāda nebūt atlaižu politika nav paredzēta. Tā nesedz arī  velozādzības no mājām. Tāpēc šķiet, ka BTA iniciatīva svētīgāko ietekmi atstātu iekustināta velo apdrošināšanas tirgus veidā. Vienīgi tie konkurenti, vērojot interesi par BTA, par nišu var arī neieinteresēties.

Pagaidām vismaz vēl pāris mēnešus palikšu neapdrošināts.