There's life - Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA [entries|archive|friends|userinfo]
re:

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA [Jan. 27th, 2012|10:38 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, , , , , , , , ]
[ausīs |tā nu es jums tagad teikšu]

Ja Eiropas Parlaments nenoraidīs ACTA un Ļaunās Korporācijas nekavēsies sūdzību kalnu apmaksāšanā, pāris gadu laikā arī mūsu dzīves kļūtu krietni klusākas un noslēpumainākas. Iemesls - vienmēr blakusesoša iespēja pēc, piemēram, "Sony" sūdzības iekļūt policijas ierosinātā kriminālprocesā ar pienākumu pastāstīt par zināmajiem pirātiem. Turklāt zinot, ka noteikti kāds pilsonis tiks izputināts un varbūt arī iesēdināts. Tas - īsais secinājums pēc dokumenta apskates un vienlaicīgi pesimistiskākais scenārijs.

Sākšu ar atrunu. Viss ieraksts ir balstīts uz manis - tiesībzinātnēs vārgi izglītota indivīda - interpretāciju, tāpēc labāk labojiet kā tālākizplatiet šeit lasītos iespaidus. Zinu, ka gan likuma burtā, gan garā vēlams spēt vismaz orientēties un izvairīties no skaļiem secinājumiem trokšņa dēļ vien. Labāk pašķirstiet dokumentu paši. Līgums ir gana fascinējošs, pat sarežģītu formulējumu mežģu pilns. Taču t.s. pirātisma izpausmes legāli (šķiet) tas definē ļoti labi un, attiecīgi, arī paredz daudzveidīgu to ierobežojošanu. Teksts, protams, ietver neskaidrotus latīnicismus (piemēram, inaudita altera parte) un arī parakstījušām valstīm pieejamas atrunas.

Taču ACTA droši un bez pārspīlējumiem var vērtēt kā ļoti policejisku lielā biznesa milžu interesēs radītu instrumentu (viņiem) šķietamo zaudējumu novēršanai. Droši vien tikai industrijas gigantiem būs resursi gan patentētu/autortiesībām pakļautu produktu izstrādē, gan pārkāpumu tiesvedībās un paraugprāvu tūkstošos, kas radītu nepieciešamo baiļu atmosfēru. Un tā rastos, varat būt droši. 11. jau tagad var dēvēt par Stukaču pantu (sk.zemāk). 23.pants vienā mierā paredz, ka kriminālsodi jāpiemēro vismaz par apzinātu prečuzīmju viltošanu un autortiesību pārkāpumiem kā komercaktivitātēm ekonomisku/komerciālu ieguvumu vārdā - plašākā iespējamā definīcija. 24.pants - sodiem (t.sk. ieslodzījumam) jābūt pietiekami augstiem, t.i., jāattur no turpmākiem pārdarījumiem. Pierādītie zaudējumi jāatlīdzina, ja nepieciešams, ar mantas konfiskācijas palīdzību (25.pants). Un jā, interneta pakalpojumu sniedzēji tiek uzskatīti par atbildīgajiem indivīdu pirātisko dziņu kontrolētājiem - viņiem ziņas par pirātiem jāatklāj pēc pirmā pieprasījuma (27.4). Pagaidām nespēju piefiksēt normu, kas ierobežotu pieeju aizsargātajām programmām no bezmaksas programmrisinājumiem, bet gan jau tā tur tiešām ir.

Galasecinājums - kā starpvalstu līgums ACTA tieši un netieši vēlas atstāt lielākus robus aizsargāto produktu un to pakaļdarinājumu lietotāju makos. Idejiski nekā jauna, taču tieši kontroles apraksts un risinājums papildina agrāko vienošanos jeb t.s. TRIPS.

Kā solīju, sekos 11.pants kā manas nepatikas iemiesojošs paraugs.

ARTICLE 11: INFORMATION RELATED TO INFRINGEMENT
"Without prejudice to its law governing privilege, the protection of confidentiality of information sources, or the processing of personal data, each Party shall provide that, in civil judicial proceedings concerning the enforcement of intellectual property rights, its judicial authorities have the authority, upon a justified request of the right holder, to order the infringer or, in the alternative, the alleged infringer, to provide to the right holder or to the judicial authorities, at least for the purpose of collecting evidence, relevant information as provided for in its applicable laws and regulations that the infringer or alleged infringer possesses or controls. Such information may include information regarding any person involved in any aspect of the infringement or alleged infringement and regarding the means of production or the channels of distribution of the infringing or allegedly infringing goods or services, including the identification of third persons alleged to be involved in the production and distribution of such goods or services and of their channels of distribution"

p.s. Ģenērisko medikamentu ierobežošanas aspektu es ignorēju. Šķiet, tieši šo taktiku Latvijas atbildīgās iestādes iepirkumos mīl īstenot jau izsenis.

p.p.s. Ekonomikas ministrijas argumentācijā lietotā "nekas tāpat nemainīsies" forma ir lieliska.
linkh

Comments:
[User Picture]
From:[info]begemots
Date:January 27th, 2012 - 12:38 pm
(Link)
Gribēju uzjautāt LIKTAi, ko ISP domā par šo, bet kad palasīju pašu ACTA, tad īsti nesapratu, vai ir vērts.

From:[info]eerenpreiss
Date:January 27th, 2012 - 12:46 pm
(Link)
Jo vienošanās piestāv vien Augeja staļļiem? Vai arī tracim nav iemeslu?
[User Picture]
From:[info]begemots
Date:January 27th, 2012 - 12:52 pm
(Link)
Jo viss ir tik neskaidri un tik daudz kas ir dalībvalsts interpretācijai pakļauts.

Ko lai es saku: hei, ISP, jūs zināt, ka jums būs jādod informācija par saviem lietotājiem? Tak jau tagad jādod ir, un arī tiesībsargājošajām iestādēm, tik cita lieta, ka turpmāk autortiesību pārstāvji varēs tās pieprasīt caur t/sargiem, ja pareizi saprotu.

Ja vēl tur būtu palicis tas, ka pēc autort pārstāvju pieprasījumiem bez tiesas un taisnības jāslēdz lietotāju konti, bet to laikam gadu atpakaļ izmeta.

Vai, teiksim, ja būtu redzams, ka normas ieviešana prasīs papildus izdevumus no ISP.

Vienīgais, kas varētu vēl kaut kā apspēlēt ir par DRM apiešanas tehnoloģijām -- es iedomājos leģitīmas programmas ar kurām veido backup kopijas - tās varētu būt pakļautas riskam, bet kuru gan no Latvijas IT spēlētājiem tās šausmīgi interesē?