| |
[Sep. 17th, 2007|11:53 am] |
Zeķēs ir spēks. Zeķēs ir attieksme. Zeķes silda sirdi un kājas.
Reiz Aizlaikos visas zeķes darināja vecmāmiņas - tā bija viņu privilēģija, par ko pateicīgās kundzes pirkstu kustībās izlika visu sev nodoto un pašu dzīves laikā iegūto gudrību, pieredzi un saules enerģiju (dažus pārus adīja arī jaunākas sievietes, bet tas drīzāk bija iniciācijas rituāls, kurā radītos produktus valkāja mazāk svarīgās dienas gaitās). Tā kā mazā dzīves ilguma vecmāmiņu godu sagaidīja tikai dažas, un to izbaudīt paspēja vēl mazāk, Īsto Zeķu bija maz (tāpēc tās ieguva tikai dzimtai svarīgākie vīrieši). Labi adīti meistardarbi tika nodoti no paaudzes paaudzē - tie gandrīz nedila, bija skaisti un modīgi (zābakus ikdienā valkāja tie, kuriem bija kauns par zeķu neesamību). Par Zeķēm gāja sirās, dedzināja, pina intrigas. Par sievu zagšanu mēs zinam vairāk tikai tāpēc, ka viņas arī zaga vairāk kā vecāsmātes - tādi ķērieni bija reti. Ja kāds grannynappings patiešām būtu izdevies, letiņiem būtu par īsts eposs, pret kuru Kalevalā apdziedātais brauciens pēc Louhi nolaupītā Sampo artefakta tāds somugrisks šļupsts vien būtu.
Bet tas bija sen. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits ir audzis tā, ka arī lielāka vidējā dzīves ilguma dēļ kuplākās Vecmāmiņu rindas lēnām gura arvien lielākā pieprasījumu noraidījuma dēļ. Vispirms ar palīdzības motīviem tiesības uz šo darbu uzurpēja jaunākas sievietes. Tad vilnas zeķu vietā sāka vilkt kokvilnas vai zīda (nemaz nerunājot par vēlāko gadsimtu sintētiskajām apgrēcībām). Tad nāca Mašīnas. Un Vecmāmiņām apnika. Viņas nospļāvās un gāja strādāt fermās, skolās vai skatīties TV seriālus, palaikam kaut ko visžēlīgi uzadot. Žēlīga tendence.
Bet es atceros, bet es arī zinu, ka arī Rūpniecisko Zeķu vidū ir kādas, kurās Spēks ir atdzimis. Es meklēju. Es cilāju saražotos mēslus, kas mēdz izaudzēt 34 caurumus pēc četrām uzvilkšanas reizēm. Paretam kādas izpelnās nopirkšanas laimi - bet tikai tās, kas maksimāli pielīdušas manam Praktiskumam vai Žēlsirdībai. Savus Vilnas Zeķu pārus pelēkšmurguļainajās ikdienās notriekt nav ne mazākās vēlmes.
(In response to: ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dienasgramata unmagic_raddish apakšbikšu postiem)
|
|
|
| |
[Sep. 17th, 2007|03:17 pm] |
Diena/LETA: "Naktī uz sestdienu Rīgā, 11.novembra krastmalā, iereibis vīrietis,
vadot automašīnu Porshe, uzbrauca automašīnai Ford, kas trieciena
rezultātā ietriecās ceļa veltnī, savukārt veltnis ietriecās kravas
automašīnā Kamaz, kas ietriecās vēl vienā vieglajā automašīnā, ziņo
LETA"
|
|
|
| |
[Sep. 17th, 2007|05:17 pm] |
Gaisa temperatūra tur ārā, aiz loga - ap +20 pēc Celsija, abet birojs jau tiek apsildīts.
Energoefektivitātes saukļa lokālā nāvīte. |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2007|06:10 pm] |
Labākais Dievzemītē radītais robots toč ir atkritummonstrs Burova "Vecā sētnieka piedzīvojumā" (1985).
"To, ko kāds pa logu metīs//Saņems simtkārtīgi pretī". |
|
|