Vai kādam ir ieteikumi, ko un kā darīt, ja ir apzagts dzīvoklis?
Izcili pretīga sajūta.

Neesmu ne rada, nekā. Ar Ilmāru Blumbergu esmu saticies un runājis dzīvē varbūt pāris reižu, bet ir kaut kā traki skumji, ka vairs nekad nesanāks.

Vienīgi caur darbiem.

Laikam jau tā ir manis paša vaina, ka ceru uz kaut kādu gandarījumu vai atvieglojumu uzreiz pēc tam, kad būs padarīts kāds "lielāks darbs".
Nenāk. Ir vēl miļons-un-viena cita lieta, kas stāv tālāk rindā kā pagales un ar asu stūri spiež uz smadzenēm.
Un reizē es ceru uz to nākamo lielo atskaites punktu, ka pēc tā jau nu gan. Un tā tik uz priekšu.

Laime esot dzīvot tagadnē un neuztraukšanās par būšanu laimīgam. Fuck you, laime.

Cik daudzi no jums, cibiņi, ikdienā lieto sabiedrisko transportu?
Vai man vienīgajam ik reizi tomēr ir fobija, ka tā mūžam klātesošā smaka varētu nākt no manis?

Katram laikam savi putni galvā.
Interesanti, ka jau līdz apmēram piecu gadu vecumam es esot katrreiz tā bļāvis, pat tuvinoties autobusiem, ka visur ar mammu esam gājuši kājām. Zīme. Viņa, protams, ar sajūsmu piemin vēl šodien.

Ak, cik lielisks ir dienas sākums, ja medainā balsī pamodina Konstantīns no "Bites". Tikai 3,84...

Raidījums pats jau arī nav slikts, bet tie Znotiņa un Zariņas lasījumi... jumts brīvgaitā.
http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/62008/personiba.-100g-kulturas.-pieaugusie.-dzejnieks-karlis-/

Ak, tie iestudējumi, kuri par savas veiksmes atslēgu uzskata formulu f(x) = jocīgi + nedaudz skumji + kičīgi.
Un liek visus iekšējos monologus drošības pēc norunāt skaļi. Ja nu kādam nebija skaidrs.

Sirds mulst un raud, un smej.

"tas mazo putnu lielais posts,
ka sirds tik liela, pats - tik mazs"

Man tiešām ir pāri tas vecums, kad slimot ir forši, jo var palikt mājās, ilgi gulēt un izklaidēties vienatnē.
Tā kā arī es esmu ticis tai kategorijā cilvēku, par kuru asinsainām un simptomiem ārsti sāk raustīt plecus, ķeros pie visādām ārkārtas metodēm. Taisos pierakstīties pie izslavētā zāļu tēju/magnētu dziednieka Sergejeviča un pārvaru aizvien jaunus pašpretīguma līmeņus - tikko caur degunu pa salmiņu izsūcu glāzi sālsūdens.
Kas tālāk?

Ar gadiem arvien retāki kļūst tie brīži, kad mūzikas gaņģos izdodas atrast ko patiešām sirdij tuvu.
Sauciet mani par banālu vai prastu, bet šajā dziesmu ciklā (un arī izpildījumā) ir koncentrēta ļoti liela un būtiska daļa mana mūzikas skaistuma ideāla.
https://www.youtube.com/watch?v=VEyf3a98Dhc