Laikam jau tā ir manis paša vaina, ka ceru uz kaut kādu gandarījumu vai atvieglojumu uzreiz pēc tam, kad būs padarīts kāds "lielāks darbs".
Nenāk. Ir vēl miļons-un-viena cita lieta, kas stāv tālāk rindā kā pagales un ar asu stūri spiež uz smadzenēm.
Un reizē es ceru uz to nākamo lielo atskaites punktu, ka pēc tā jau nu gan. Un tā tik uz priekšu.

Laime esot dzīvot tagadnē un neuztraukšanās par būšanu laimīgam. Fuck you, laime.