Ļoti sabēdājos par to Dievmātes katedrāli.

Ierakstu arī te sev (jo neesmu drošs, ka vispār kāds cits vēl šo lasa :D): biju vakar uz tiešraidi no Londonas un noskatījos "All about Eve" ar Džiliannu Andersoni, Ivo van Hova režija.
ĻOTI.

Citu cibas komentāru kontekstā aizdomājos, ka vēl aizvien slikti pats sev atzīstu būšanu stresainā/trauksmainā stāvoklī. Īpaši, ja tas nav super akūti, bet tādā grauzošā fonā.
Tā vietā ir izstrādājušies kaut kādi proxy parametri, kuriem akumulējoties saprotu - ā, nu jā, laikam kaut kas nav riktīgi; jāizdomā, no kurienes tas nāk.
Piemēram, spītīgi niezoša galvas āda. Tas nav ne šampūns, ne fēns, pat ne utis - tas ir kreņķis, manu mazo draudziņ!

Eu, ziniet, man reāli skauž, ka, atšķirībā no jums, nevaru te trimdā noskatīties visādas foršas jaunas latviešu filmas!

Dzīve pavisam noteikti iet pa spirāli. Klausos Backstreet Boys jauno albumu.
I feel young again!!!

Atslēdzoties no visa, nobindžoju "Russian Doll". Nu forša tā Nataša, ko tur daudz.

Svinu mēneša sākumu. Apēdu pusi kastītes beļģu šokolādes "jūras velšu".

Atgādinājums sev - nākamreiz stipri pārdomāt plusus un mīnusus, pirms piekrītu galvenajai lomai bērnu operas iestudējumā.
KKF nakts droši vien arī nenāca par labu, bet fakts ir tāds, ka uztaisīt vakariņas prasīja visu pasaules saņemšanos, jo spēka nav nemaz.
Vēl tikai 7 non-stop mēģu dienas, divas izrādes un... atvaļinājums!

Ļāvu sev sešos vakarā uz stundiņu iemigt.
Tā vēl aizvien ir ļoti slikta doma, jūtos tagad kā miskaste.
Bet bēdīgākais, ka nav nebija neviena blakus, kas no šādas idejas atrunātu.

Tikko pavadīju pusotru stundu, prātuļojot (šis vārds visprecīzāk raksturo notikušo) par latviešu valodas niansēm.
Hm.
Jaunajā dzīvoklī ir lieliski, starp citu!