44. Neil Gaimen. American Gods
Tik daudz info par mitoloģiju, interesants aspekts par to, ka cilvēki sev līdzi aizved ne tikai mantas, bet arī tradīcijas. Noteikti varētu palasīt analīzes par šo darbu, varbūt uzzinu vēl ko.

 Charlaine Harris.
45. Dead to the World
46. Dead as a Doornail
47. Definitely Dead
48. All Together Dead
49. From Dead to Worse
50. Dead and Gone
51. Dead in the Family
Kaut kā uzķēros uz visa šī, ātri lasās, visu laiku kaut kas notiek un šoreiz kā par brīnumu galvenajai varonei sievietei man negribas galvu pret sienu šķaidīt, jo viņa ir tīri ciešama. Palikušas vēl 3 grāmatas šajā sērijā, tad nu šogad piebeigšu arī tās, jo patiešām prasās nobeigums.

52. Jeff Lindsay. Darkly Dreaming Dexter
Nu gandrīz skaitās, izlasīti vairāk nekā 50% un tā kā iepriekš šo lasīju latviski, tad pieskaitīšu.

Well this was kind of fun. Noteikti turpināšu.
Apsveru domu par 4 filmām mēnesī. Tas man būtu diezgan daudz, redzēs, šīs nedēļas laikā izdomāšu.

36. Džons  un Kerola E. Berovmeni. Dobā zeme.
Piedzīvojumu grāmata pirms pusaudžu vecuma, likās tīri ok.

37. Kristīne Želve. Meitene, kas nogrieza man matus.
Stāsti ar noskaņu.

38. Charlaine Harris. Dead Until Dark.
Vampīru gabals. Labs laika kavēklis. Smieklīgi likās tas, ka vampīri šajās grāmatās guļ zārkos un zem zemes.

39. Charlaine Harris. Living Dead un Dallas.
Otrais gabals vampīriem. Tāpat kā pirmais ir normāls laika kavēklis. Varbūt izlasīšu arī visas pārējās, apakšā tur ir detektīvs.

40. Džeimss Gripando. Labirints.
Detektīvs, kas iesākās daudzsološi, bet pēc tam es vnk vairs nevarēju sagaidīt beigas, varbūt autors bija centies panākt labirinta efektu, bet čuš vien sanāca.

41. Hunter S. Thompson. Fear and Loathing in Las Vegas.
Tripīgs gabals. Jānoskatās filma.

42. George Orwel. Animal Farm.
Uh. Orvels savā elementā. Tiek atspoguļota cilvēka patiesā daba. Lasīju tieši ap 21. novembri. Palika baisi par to visu domājot.

43. Chuck Palahnuik. Doomed.
Turpinājums Damned. Man patīk viņa grāmatas, var pa slānītim kasīt nost un skatīties kas apakšā.

Ja jau nevaru saņemties katru mēnesi rakstīt atskaiti, tad atliek vien garš palags, diemžēl bez bildēm.
( 23.-35. )

19.   Rūta Mežavilka. Dzimuši Latvijai
Bija interesanti lasīt par pusaudžu gadiem, bet par pieaugušās dzīvi ne tik ļoti, laikam neesmu pieaugusi. Bet vispār man patika.

20.Dzjuničirõ Taņidzaki. Atslēga
Savdabīgs. Tāds interesants lietu un cilvēku raksturošanas veids - lakonisks, bet pateikts ir daudz.

21. Veronika Rota. Citādie
Protams, ka līdzīga bada spēlēm, bet ir arī savi labumi, piemēram par to vienas īpašības izcelšanu un pārējo pilnīgo iznīdēšanu un par to, kas beigās no tā visa sanāk. Brīžiem bija totāli aizraujoši, bet brīžiem atkal nevarēju sagaidīt, kad tikšu cauri.

22. Giljermo Martiness. Lusianas B. nāve.
Nezinu, cik tur bija no kriminālromāna, bet intriga kkāda bija. Beigās palika tāda sajūta, ka ne šis ne tas. Intelektuālais aspekts izpaudās ar daudz un dažādām alūzijām, tās vismaz nodarbināja prātu, bet...

7.Ilze Jansone. Umurkumurs. Ardievas feminismam.

Kārtējie stāsti, tomēr patika mazāk. Ārkārtīgi daudz cigarešu dūmu, sailgojos pēc lielas palodzes. Viņpus stikla vairāk piedūra.
Tomēr bija viens fragments, kurš gluži kā pa galvu sadeva:
"Kā tad lai bandinieki zina, kurš viņu Tēvs, kura - Māte, ja tie vairs nav atsķirami un šķietas saplūduši vienā? Varbūt tās kroņa pumpiņas beidzot ir pazudušas un bandinieku maldināšanas laiks pienācis itin ka rotaļājoties, - kādvakar vajadzētu pārbaudīt un glābt, kas glābjams, līmēt figūriņām apakšā zamša ripiņas un ķipināt pumpas , kaut vai tālab, ka arī nieka priekšmetu glābšana piešķir labi padarīta darba apziņa. Šī darba apziņa ir iesūkusies manās asinīs, kā ikvienam divdesmitā gadsimta iemītniekam - nemūžam nepadarāmā darba vainas apziņa, kuru glābt spējīgi tikai šie sīkumi, šīs pielīmētās ripas un pumpas, pārveidoti priekšmeti un telpas, kas vismaz minūti sniedz apziņu par ilgstamību ."

8. Robert Louis Stevenson. Dr Jekyll and Mr Hyde.

Vai nu par īsu, vai nu īsti nepatika valodas plūdums, bet grāmata nešķita klasikas vērta.


9.Arno Junze. Gardo vistiņu nedēļa.

Gaidīju kaut ko vairāk, bet varbūt tas tāpēc, ka stāstu notikumu laikā es biju pavisam bērns,  un tādēļ nav tās sasaistes un sentimenta ar tad notikušo.

10. Gundega Repše. Vīrs tapīrs un citas radības.

Grāmatas noformējums ir tīkams ne tikai no ārpuses vien, katra lapa bija daiļi noformēta. Lasījās viegli, valoda plūda un es atminējos savus piedzīvojums ar zvēriem un to, ka tie ietekmējuši manu dzīvi.
 
11. Jānis Joņevs. Jelgava 94


Šī man vienkārši bija jāizlasa - mansards, metāls, Jelgava. Lasīju un domāju, vai man šī grāmata liekas tik tuva, jo pati klausos šo mūziku un esmu no Jelgavas. Kāda man tā škistu, ja es dzīvotu piemēram savos laukos un klausītos ko citu. To es, protams, nekad neuzzināšu. Tomēr savā subjektivitātē ieniru šajā grāmatā un tā škita kas pazīstams. Tagad ļoti gribas festu, Skyforger un pilnīgu ārdīšanos un atslēgšanos no visa.

12. Eduards Aivars. Minimas jeb zemestrīce zābakā.

Vēl viena grāmata, kur daudzas vietas ir Jelgavā. Šo grāmatu lasot brīžiem apstājās laiks, bet tā kā biju darbā, brīžiem nācās iemest aci arī kādā citā grāmatā, jo laiku darbā kaut kā vienmēr gribas dzīt uz priekšu. Mazliet asociēcijas ar Šlāpina klabes ierakstiem, mirkļa idejas, pārdomas, komentāri. Atcerējos savus vidusskolas dzejas laikus un iedomājos, ka varētu atsākt pierakstīt savas idejas, kaut vai tikai priekš sevis.

13. Ērihs Marija Remarks. Laiks dzīvot un laiks mirt.

Trešā izlasītā Remarka grāmata, otrā kuru izlasīju tualetē. Patīk man viņš. Tomēr vienā brīdī, zinot, ka mani sagaidīs beigas Remarka stilā, tomēr gribejās klišejiskās laimīgās beigas, bet īstās beigas savā poētismā tomēr arī bija ok un es nepaliku pavisam sagrauta.