Tam lai no rīta ilgāk paslaistītos pa gultu.. brīvdienu rītos...
tam ka es pārāk ilgi gatavoju sev ēst.. un tad tā lēnītiņām paēdu..
ja ir attaisnojums, laiks nav izniekots, vai ne? tā tak ir..
es pamazām sāku justies ar vien jocīgāk un jocīgāk.

istabas iztīrītas un nogurums mežonīgs.

vai nu es mēģinu saslimt jau kopš svētdienas, vai es jau arī esmu slima kopš svētdienas. Lai vai kā jau kādu brīdi jūtos slikti.
Jūtos lepna - pabeidzu džemperi un izskatās ka drīz būs gatavi arī tējas trauciņi. sanāk baigi daiļi.

No visām idejām kas man blogā ierakstītas patiesībā nevienu tā arī neesmu sākusi.
sajūta nožēlojama. Šonedēļ šausmīgi slinkoju, tagad vajadzētu saņemties.
toties vakar vismaz salaboju to auskaru kaudzīti. uztaisīju dažus jaunus, un tagad vajadzēs izjaukt tos, kurus es uztaisīju taisīšanas pēc nevis tāpēc, ka gribētu tādus valkāt.
nu labi, nav jau tā, ka nekas nenotiek, paklājs aužas, bet nu tas būs garais darbs. Tējas trauciņi ar salvetēm jāapstrādā. Apavu plaukts jānoslīpē un jānokrāso. Un žalūzijas arī ir procesā.

Man tā šaušana nezkādēļ saistās ar amerikāņu būšanu. Varbūt vainīgas ir filmas kur tik bieži rāda nejēdzīgu cilvēku nogalināšanu. Bet nu jā popkorns nav labs veselībai.
Patiesībā tas ir līdz kaulam šokējoši un skumji. Tas ka tā notiek ne tikai stulbās filmās bet arī patiesībā.

sasodīts, uztaisīt jaunu blogu man ir sasodīti grūti, nepatīk tas, tad nepatīk šitas. Perfekcionista mazā ellīte. Bet es gribu lai vis ir smuki un lai mans prāts beidzot spētu brīvāk plūst. Kaut gan kas tā par brīvību ja vajag perfekti. varētu vnk cibā taisīt otru, bet man jau ir te savas ērtības kuras negribu pamest, es šaubos ka var atstāt divus blogus vienlaicīgi ieslēgtus. tas nozīmē ka jātaisa vien citur. Wordpressam it kā nav ne vainas. Webs.com man nepatīk tās fuckin' reklāmas. īstenībā tur visur ir pārāk daudz iespēju kaut ko izmainīt. ehh.. vnk jauna lieta. crap.

Man iestājās pilnīgā panika un izmisums, šķiet ka es izkritīšu visur, neko laikā nenodošu.
Galva kā vate.

kaut ka tā

Vakar no rīta atklājās ka manu vecāku mašīnai ir caurums aizmugurējā logā. varbūt izsists.

vakar kāds ielauzās omītes dzīvoklī, kamēr viņa pie mums pieskatīja brālīti, paņēma parasto vecu parasto telefonu, naudu un puspudeli odekolona.

tajā visā ir tik daudz traģiskuma, un mazliet komiskuma ar pie reizes.

bet šobrīd man ir bail iet ārā no mājas, ja nu kāds kaut ko nodara man, vai arī ielaužas mājā.
nav kur sprukt.
riebjas ka pasaule tāda.



no cilvēkiem tiek gaidīti labi darbi un kad viņi izdara ko sliktu, tiek meklēti iemesli viņu psihē, kas pie šīs rīcības noveduši. Bet varbūt cilvēkam ir dabiski darīt citiem ļaunu, un tas labais kas tiek darīt, patiesībā slēpj ļaunus nodomus.

nu kur var būt tāds nogurums.
pilnīgs.

Ir beidzot sniegs un gaiss atkal smaržo tā, kaut kā savādāk. Aukstums šķiet attīra un sniegs apsedz mani, nomierina un stāsta, ka nav jāsatraucas. Es šķiet pamodos no rudens snaudas. Un jā, sniegs dod arī priekšsvētku sajūtu.
Visu papildina Igo. Koncerts tik baudāms, ka mana dvēsele staro. Es dziedāju līdz un man pat kļuva vienaldzīgi citi cilvēki, viņi vairs mani nekaitināja un netraucēja baudīt mirkli. Dažu dziesmu man pietrūka, bet varbūt ja tā būtu skanējušas, es galu galā apraudātos, tā no sirds.
(Es Tevi dievinu mazliet.)



p.s. es tagad ļoti gribu dzeltenas kurpes. :)

visu dievinātais slinkums un esības krīze.
nespēja izlikties uz virtuāla papīra.
saulauzts mitrs sērkociņš.

jāsaņemas un divu dienu laikā jāuzraksta kursa darbs.

šodien jau jūtos puslīdz dzīva...

un ko lai dara tad, kad saprot, ka nav jēgas...?

es esmu atrauta no dvēseliska miera. es gribu iet uz kino kā agrāk, ar saviļņojumu.
redzēt filmu un pēc tam atcerēties ne vien to ka esmu to skatījusies bet arī vismaz galvenos filmas notikumus.
Man pietrūkst brīvības šajā izvēles brīvība.
ak sasodīts.
divvalodīga domāšana.
nepareiza laika izjūta.
Patiesība, laiku laikam nevajadzētu izjust.
Es gribu atgriezties pie vārdu spēlēm, es atkal gribu būt spējīga izteikties.
Es gribu iemūžināt gandrīz visu ko redzu.
Es gribu pati redīt lietas kuras rūpēsies par mani. Man negribas būt personai kura ir pārak norupējusies par lietām.
Mīlestība nav lieta.
Brīvība un iekšējās enerģijas siltums.

es blogoju/ rakstu dienasgrāmatu savā galvā.
visas atziņas,visas huiņas kas man ienāk prātā es tur arī atstāju. un daudzas man šķiet ka tur arī nomirst, iespējams tāpēc pēdējā laikā mani nomoka mani sapņi. visas domas kas man dienas laikā ienāk prātā, tiek apspēlētās dažādās kombinācijās un variācijas, gan kā melni zirnekļu tīkli no luksoforiem Rīgā, kuru dēļ apmaldījos(tobrīd pilsēta nakti galīgi nešķita vilinoša), gan arī kā pilnīgi neizprotams fingerfuck starp mani un meiteni ar kuru esmu runājusi labi ja trīs reizes un kura pat nav mans tips, es vēl piedevām tēloju ka man tas patīk. tāda sajūta ka drīz vien nakts vidū acu priekšā man parādīsies uzraksts "error, need restart"

un es izdomāju ka ar šodienu es sākšu pierakstīt vismaz mazumiņu.

Lady Gaga popmūzikas Marilyn Manson :D

skatoties The L Word viņš teica, ka ja es viņu nomainītu pret sievieti, viņš arī domātu ka viņš ir pie vainas, lai arī identiskā epizodē viņš par to čali pasmējās.
un šonakt es sapņoju par pievilcīgām sievietēm. bet viņas tikai priecē acis. jocīgi ir tas ka sapnī redzētās bija sarkanmates un ne ar tik puicisku augumu kādas mani parasti piesaista. bet acis viņām bija ļoti izteiksmīgas. laikam pirmais no sapņiem ilgā laikā kurš man nešķita nogurdinošs, jo mazi mīlīgi zombiji man nepalīdz izgulēties. :)

man patik.

tu nekad nezini kas no tā visa iznāks, bet man nepatīk kā tgd viss ir.
tjip no sērijas es tač par viņu rūpējos un audzināju bet izauga kretīns.
tik ļoti negribēju ķēdes suni, bet nu tādu dabūju.
bet ar mani viņš ir tik mīļš.




off topic.
draugu dienasgrāmatās nevar rakstīt to kā tu jūties, tev uzreiz sāk dirst par to ka tu jūtu. bļeģ.
vot tiešām "jo tu vairāk izlādējies jo vairāk pierādi kad tu esi vāja... ar padomiem cilvēks ir stiprs,bet nerādot visiem kāds ir tavs garīgais stāvoklis... nezinu es tā nedaru... jo besī ka mani žēlo,lai kā arī gribētu labāk tā vietā iedzeru aliņu un jūtos pohujā..."
ehhh...
baļķis pierē ne acī.


bet es pēdējā laikā esmu pilna ar dusmām. uz visu.
ja būtu iekšas lietotu kulakus, tik nopietna agresija. un bieži vien saistībā uz notikumiem, lietām,teikumiem, kas man ļoti tāli un pat neīsti.

neesi apmierināts ar sevi riebjas pasaule.


flowers bloom and die
wind brings butterflies or snow
a stone won't notice

First you have to hit bottom.
(C.P. "Fight Club")

es drīzāk ticētu svešiniekam nekā viņam.