Es gribētu kliegt uz sevi par to, ka tik daudz esmu jau palaidusi vējā.
Vai man ir laiks to atgūt?
Šķita, ka vairs nav tā sajūta, ka beigu elpu pat uz kakla var just, bet nu skrien, skrien, skrien. *ar pieri sienā.


ne elpot, ne domāt nav laika
ir jāskrien.

Salasījos savu seno dzeju un pat pilnīgi galva noreiba, es biju aizmirsusi par sevi.

I need something bad to happen, so I would have a reason to feel upset.
I need a justification.

Ārprātīgi gribas sabiedrību, neskatoties uz to ka ir tik auksts.

sezhu gc starp mazajiem un gaidu, kad man ieskaitis naudu. Te joprojam kopa lasas sikiem giiizz.
Bet nu parvaru savu skopumu.

Rakstu, rakstu, kaut kā jau bīdās, bet ne tik ātri kā gribētos. Galvenais, lai paņem un neatmet kā plaģiātu. sigh. Cīsiņš jau kādu pus stunidņu cuč, vairs nevarēja izturēt. Alekū jau pusdivpadsmitos atlūza. Man jānoturas. Fuck, fucking fucking fuck.

pulkstens tik un tik, un origo pie bankomatiem rindu nav, laikam vetra norimas.

Katrreiz, kad redzu ātro palīdzību ar mirgojošām bākugunīm, man paliek skumji, jo zinu, ka kādam ir slikti.

fucking hell...

lai arī man patīk tulkot un ņemties ap vārdiem, ir reizes, kad šķiet, ka es šajā ziņā esmu pilnīgs sūds un tas, ko es izdaru ir vēl lielāks mēsls.

Ballīšu rīkošana mani vienmēr mazliet satrauc.
Ko visi ēdīs, ko visi darīs, kur visi gulēs.
It kā jau visi lieli cilvēki, bet nu vienalga jāparūpējas par viesiem tak ir :)

esmu dusmīga, jo šīs nedēļas Ievā(sieviešu žurnālā) vienā rakstā homoseksualitāte ir nosaukta par nopietnu slimību un nolikta līdzās epilepsijai, zem kategorijas "lietas par kurām nedrīkst melot savam partnerim.
vnk čo za fak. es vnk nesaprotu kā kaut ko tādu var uzrakstīt.
Jā, tā ir lieta par kuru nedrīkst savam partnerim melot, bet tā nav nopietna slimība, c'mon. Akmens laikmets.

visa ir pavadīta veidojot sarakstu ar filmām, kuras esmu redzējusi.
ir tik labi ka Imdb.com to var izdarīt ar pāris klikšķu palīdzību,
vairāk nekā 400, gribētos pārvērst to ciparu stundās, tad dienās, man liekas, ka mēnesis sanāktu :)

Kāda velna pēc man bija jāuzņem tik daudz fotogrāfiju, šķiroju un acis jau raibas.
pfff... vairāk nekā 1000 bildes. damn...

Šodien ir kafijas izliešanas diena, skolā pati sevi aplēju...

pabeidzu savu galdu un tagad jūtos ārkārtīgi lepna par sevi. viss bīdās un turas tā kā vajag. rakstu šo jau sēžot pie jaunā galda.
ehh un tāds patīkams nogurums pēc padarīta darba. hih.

Hey I have feelings and so does my cock.

Nathan.Misfits.

Draugos joprojām rakstīts, ka mācos Jelgavas 1. ģimnāzijā. pff..

Hah, palikusi vairs tikai 1/2 lpp ko rakstīt, bet man tagad gribas to info no neta tā vienkārši kontrol c --> kontrol v
ghosh... kur pazuda mana rakstīšanas iedvesma?!

Es esmu piekususi no atpūtas, no tā, ka lai laiks paskrietu ātrāks, es to izniekoju spēlējot datorspēles, nevis lasot, vai beidzot rakstot referātu, kurš man 3dien jānodod. Es gan esmu pārliecināta, uzrakstīšu relatīvi laicīgi, jo 1/3 jau tā kā būtu gatava. Outlinu arī fiksi uzmetu, lai būtu vairāk skaidrības.
Bet vispār man patīk esejas nevis referāti. Brīvākas esejas. Sanāk pārrakstīt grāmatu, jo pārsvarā tie teikumi jau tur ir lakoniski. Cenšos pārfrāzēt, tomēr nevaru tā haltūrēt kā biju izlēmusi.
eh. ir viens un ir jāiet gulēt.


vienīgais prieciņš ir tas, ka pirms brīža atradu Ojāra Vācieša dzejoli "Pa bruģi", kuru pirms kādiem 4 gadiem pēc tam, kad biju dzirdējusi, kā to deklamē, neveiksmīgi mēģināju atrast. One item off my to-do list.

I'm annoyed.