Istabā ir divi cilvēki, un lai arī es esmu vienpate, es pat nejutu ka tas otrs tur ir :)
klātbūtne netraucē.

nav

es esmu mājās zem segas. gribētu gulēt bet nenāk miegs.
man jau otro dienu lauž kaulus, jo otro dienu ir grūti elpot un ik pa brīdim dur sirdī. man jau otro dienu ir sajūta ka man pāri brauc ceļarullis.
bet patiesībā jau nekā nav, ne iesnu ne klepus nekā. un arī morāli nav nekā kas mani tā lauztu. vismaz man redzami nav. wtf. es gribu lai tas beidzas.
apātija.

es gribu just cilvēkus..
bet es vairs nezinu kas esmu sabiedrībā. daļa bravūrīgas maskas. un man šķiet ka es esmu tik daudzus mīļos pazaudējusi. ārprāc. tā it kā es būtu
kie
ģelis.
kur?
apbrobežoti perferktā eksistenciālā egoismā.

Vampīri ir visur, brīnums ka viņi patiešām nesāk staigāt pa ielām cīnoties par mīļotajām.

šodien izdzēsu diezgan daudzas galerijas no draugiem un to darot visu laiku tā jocīgi. Tā it kā es kaut ko kaut kur atstātu, nu tā kā nobāztu. deim es pat nezinu.
agrāk es nedzēsu, jo man bija svarīgs tas kas tur ir, svarīgi, lai var redzēt ne tikai to kāda es esmu, bet arī mazu daļu no tā kas es biju.
bet es biju jocīga, fakin jocīga. nepazīstams cilvēks. skatos un it kā jā, esmu es, bet tur apakšā kaut kas man nepatīk, kaut kas netīrs/nejauks/pretīgs/zemisks. dunno.
izdzēsu.

pietrūkst manī.nespēju radīt tikai atdarināt.

es gribu un vajag tikt vaļā iznīcināt vismaz 30 kilogramus.

es piekusu no sāpēm, man apnika viņas. ejiet prom!

nets vairs nav manā istabā.
nepatīk. čakars. un vairs nav forša sajūta sēdēt pie datora.

mana pārielas kaimiņiene bļaustās, skaņas nav patīkamas, jo viņai ir kaut kādas problēmas ar runāšanu, viņa vārdu vietā izbļauj neartikulētas skaņas. skaļi. mans logs stāv vaļā jo manā istabā ir karsti, bet nu jau es sāku apsvērt iespēju par saldējumu un izģērbšanos. uhh..

Abonements beidzās: 8. aug 2007 2007 22:22
ir miers

Domubiedri
Mirsim vai nē ?
Biedri: 2144
Globālā sasilšana, ekonomiskā krīze, kodolkarš ! 2…


mjā dzīve uz pozitīva viļņa.


bloh...

man sāp sirds. vai ir kādas pretsāpju tabletes?

es savam zemajam pašvērtējumam labprāt pārgrieztu rīkli.

es gribēju būt cilvēks,
bet sanāca lode,
vēl divpadsmit tādas
un es būšu laimīgs
ap sirdi tin drātis
lai dailē kust naids
mērc roku darvā
un rauj laukā no sevis
Vēl trīs gadus uz šīs sienas
man atlicis būt.
es būšu izšauta lode
tukšums uz sienas.

kārtējais zb viss brīdis :/

beidz čakarēties!