ebece - Vējš

Vējš, mans suns, citreiz tā klusi un ātri nopūšas. Un, ja tas notiek nakts vidū, pilnīgā klusumā un ja vēl esmu viena, tad tas vienmēr pirmajā mirklī izklausās pavisam citādi - pēc lielām, skaļām metāla durvīm, kas kaut kur tālumā, citā telpā un ar milzīgu atbalsi tiek aizcirstas. Bet paiet milisekunde, un es jau atceros - ka tā ir tikai Vēja mazā nopūta, kas klusi un aprauti izskan tepat, zem manas gultas.