(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Maijs. 20., 2022 | 08:44 am

Es tik ļoti gribētu būt kaut nedaudz laimīga. Ka vairs nevaru. Goda vārds. Esmu izslāpusi tik ļoti, ka gribētos atdzerties, lai līst pāri mutei un sirds sitas, un tad atkrist zemē un tikai elpot un skatīties debesīs vai mākoņos, vai vienalga kur citur. Bet nenāk, nevar sagaidīt. Nu dažreiz jau atnāk, bet tāds tik mazs tas mirdzumiņš, tikai caur spraugu iespīd vai vispār tikai uz sienas atspīd kā tajā Platonā alā, ka es vairs nezinu, vai tas vispār ir tas. Vai neticu, ka tas ir tas. Jau pārāk ilgi neredzu jēgu, kāpēc esmu vai turpināt būt.

Es tāpat kā aleja gribu jaunu sevi. No vecās laikam nekas daudz arī nav palicis.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {4}

ebece

(bez virsraksta)

from: [info]ebece
date: Maijs. 20., 2022 - 03:55 pm
Link

paldies, jā, jāpamēģina.

(es vēl tikai pa gultu vārtījos, tad kad tu šo rakstīji, haha)

Atbildēt | Iepriekšējais