|
|
Wednesday, April 21st, 2004
|
1:00p - Pavasara tīrīšana
Šorīt no rīta pārcilāju savas domas. Reizēm nenāk par ļaunu uztaisīt sevī ģenerāltīrīšanu un izmest ārā visus gružus.
Jāatzīst, ka es pat iedomāties nevarēju, cik to gružu ir daudz – no citvalodu aizguvumiem ikdienas runā vien sanāca vesels spainis! Tikpat daudz salasīju lamuvārdus un rupjības. Tas viss ir jāmet ārā!
Arī prāts, tāpat kā dzīvoklis ir reizi pa reizei jāiztīra, lai neieaugtu mēslos līdz ausīm. Protams, nepaies ne nedēļa, kad gruži manī atkal būs atgriezušies, taču vismaz šodien es būšu tīrs.
(comment on this)
|
1:25p - Par ideālo cilvēku
Mēs visi ļoti labi atceramies, ka neviens nav ideāls, ja neskaita mūs pašus un potenciālās "otrās puses".
(1 comment |comment on this)
|
6:04p - Palīdziet man, slimam...
Sēžu kādā Antonijas ielas barotavā un ieturu pusdienas. Neko dižu, bet tikai tik daudz, lai varētu aizmānīt vēderā radušos izsalkuma sajūtu.
Barotavā ienāk kāds ne pārāk labi ģērbies jauneklis (ap gadiem piecpadsmit) un nostājas tieši man pretī... Es turpinu stumt vaigos savu vistas karbonādi un izliekos, ka neredzu. Bet viņš stāv... Uzmetu īsu skatienu kartona gabalam, uz kura ar pildspalvu divās valodās uzšņāpts "Palīdziet man, slimam...", tālāk nelasu.
Nepatīk man, ja kāds iztraucē pusdienošanas brīdī... sevišķi, ja tas ir cilvēks, kurš varbūt nav pusdienojis dienas divas...
Ko man vajadzēja darīt? Atpirkties? Varbūt... kā vecāki atpērkas no saviem bērniem, lai nevajadzētu risināt viņu problēmas. Cik es viņam varētu iedot, divdesmit santīmus? Piedodiet, no tā viņš bagātāks nekļūs... vai es no tā kļūšu nabagāks? Bet visus nelaimē nonākušos es no purva neizvilkšu, tik daudz naudas man nav... citreiz man vispār nav naudas, bet es neubagoju - priekš tā es esmu par lepnu.
Bet ir cilvēki, kuri lepnumu ir zaudējuši, tā īsti nemaz neiegūstot... Nav naudas nav lepnuma? Mana vecvecmamma reiz sacīja: "Nabadzībā nevajag lepnību zaudēt!", bet paēdušais jau neēdušo nesaprot.
Lūdzējs jau sen ir izraidīts no barotavas telpām... Es izeju ārā un man garām pa Antonijas ielu aiztraucas jauns un spīdīgs "Lexus" apvidus automobilis.
(2 comments |comment on this)
|
6:17p - Tramvajā
Beidzot, pēc nogurdinošas dienas dodos mājās ar jau ierasto 10. tramvaju. Pieturā pie Grēcinieku ielas iekāpj kāda gara auguma jauna dāma un nostājas pāris soļu atstatu, turpat blakus.
Viņa ir dažus centimetrus garāka par mani - es izslejos pilnā augumā, lai situāciju mainītu. Viņa mani kā sieviete neinteresē, es pat teiktu, man viņa nelikās sevišķi simpātiska, un tomēr es izslejos... pārstāvju acīs es gribu izskatīties cēlāks un iznesīgāks nekā patiesībā varbūt esmu, visu pretējā dzimuma pārstāvju acīs.
Es ar viņu nepārmiju ne vārda... ne skatiena, un tomēr.
(comment on this)
|
|
|
|