Plakankaķis

Sestdien notiesāju cielaviņas gabalu, resnāka nejūtos un šovakar iešu dzīt taukus. Pasākums bija tīri tā neko, vecāki savā starpā sapratās it kā labi, bet neko daudz, jo manējie spāniski dikti labi nerunā, bet viņējie ir ar tik pamatīgu andalūziešu akcentu, ka pat spānis vulgaris viņus nesaprot.

Pilna māja ar puķēm, bet vāžu nav. Jānopērk. Vajag jaunas bikses, bet to mazliet vēlāk, kamēr galīgi nešļūk nost, jaunas nepirkšu, krekli sāk līdzināties baloniem. Jūtos ļoti apmierināta. Un tūliņ, tūliņ būs treneris un tad dzīs vēl vairāk un liks man atskaitīties par nosoļotajiem soļiem un apēsto. Jo es pēc dabas esmu slinks un rijīgs radījums, ja mani netrenc, tad es ļoti laiskojos.

Vajag frizieri, atauguši atkal. Virs kreisajiem deniņiem lien sirmi laukā. Es domāju, varbūt uz vasaru ilgviņus ielikt, man tāpat šitajā karstumā un mitrumā nav jēgas viņus nekādi veidot. Tik mazliet vēl tauciņš jānomet, pie reizes lai vēl kādas nedēļas paaug, lai ir kur izpausties. Nez, maz var ielikt matos, kas tik drusku zem zoda? Gan jau.

Darbs kā jau pirmdienā, bardaks visās pusēs. Rīt pie dakteriem, mērīs man spiedienu un tad vēl kaut ko, ko tieši, nezinu. Hipnotizēju banku, gaidu, kad ienāks pārmaksātie nodokļi.