Plakankaķis

haha, apmēram. Stāsts ir tāds - pirms gadiem četriem mammai uz terases sēžot klēpī ieleca svešs kaķis. Un viņš tur lēnām ievācās, viņam gan ēst deva, gan atutoja un attārpoja, gan nomazgāja. Izrādās viņš nebija devies rokās tiem iepriekšējiem cilvēkiem. Un kas šie nāca viņam pakaļ, tas lops uz viņiem šņāca. Dīvaini, bet tas lops jūtas dikti labi. Viņu neviens netrenc un nedzen, kad grib, viņš atnāk blakus pasēž un tad šauj tālāk savās kaķa darīšanās. Žēl, ka es viņu nevarēšu Janvārī līdz ņemt un būs pie vecākiem jāatstāj (es janvārī pārvācos)