Plakankaķis

es saku, viens vienīgs panoptikums un iluzora brīvība.
ka varētu tā slaidi visam uzspļaut, lai iet ieskrieties un darīt ko gribās. bet tad viņi izdomās par ko iespundēt vai nu trako namā vai tuptūzī, šie mūsu labie, jaukie līdzcilvēki. nav vairs tās jaukas anonimitātes sajūtas. uz katra stūra, gluži kā vdk aģenti, mūs novēro kāda kamera, siguldā uz viena staba ir saliktas pat 4! elektroniski tu vari izdarīt gandrīz jebko, ja tev ir ibanka. ērti, vai ne? interesanti kurā brīdī būs tādi zirnekļveidīgi, viekli, klikšķoši robotiņi, kas nodrošinās mūsu nožēlojamo eksistenci, un mums pašiem vairs nekas nebūs jādara, tikai jāēd... morāli orki mēs esam!
ir gluži kā pink floyd filmā the wall. patiesībā, tas ir biedējoši.
gribētos mazliet vairāk brīvības. un tad es domāju, ka manai svētdienas kompānijai bija taisnība kaut kur - es ar balsotu par anarhiju.

iespējams, es domātu citādi, ja man būtu bērni. jo - security uber alles!