Plakankaķis

Ir laiks kaut ko darīt lietas labā, ir lietas, kas man nepatīk un kaitina. Zaķis gan tramīgs jautāja, vai pupi un dibens nepazudīs, teicu, varbūt drusku, saskuma. Tagad ar Josē organizējam pirmo treniņstundu, parādīs, kas man ir jādara un pateiks, ka nekādi cukuri, maize un piena produkti. Viņiem tur ir viena nodarbība, ko viņi sauc par Vikingiem un Valkīrām, nezinu, kas tas ir, bet gribās izmēģināt. Gan jau, ka mirīšu nost pēc tam.

Vakar izpaudos virtuvē, atradu veidu, kā zaķim baklažānus iebarot. Uztaisīju baba ganušu, un to viņš ļoti labprāt ļeksē iekšā! Pitas maizītē ar krāsnī ceptu vistiņu protams.
recepte- 3 baklažāni, 2 ēd k tahīni, 3 ēd k citronu sula, 2 ēd k olīveļļa, ķiploki (atkarībā, cik ķiplokainu gribas,) kumīns, sāls, pipari, kūpinātais paprikas pulveris, pētersīļi (tiem, kam garšo, var likt kinzas lapas). Baklažānus pārgriež uz pusēm, krāsnī iekšā uz 30 minūtēm 230 grādos, cep ar griezuma vit uz leju. Atdzesē, izgrebj, baklažānu mizas miskastē vai kompostā, mīkstumu liek notecēties caurdurī (vai marlē vispār super), bišķi pārkaisa sāli. Un tad visas sastāvdaļas labi cītīgi sablendē. Intereses pēc paskatījos, kas latviski receptēs ir, tur jogurtus un ko tik vēl klāt neliek, nevajag. Mārtiņam Sirmajam arī ir recepte, bet viņam sanācis tāds gabalains un slīkst eļļā (100 ml ...), izskatās riebīgi glumjš, es tādu neēstu. Un šitādu brīnumu var ēst ar visu ko, tāpat kā humusu, es vakar pieliku klāt šitaki sēnēm.