jau vakar atmeta cerības atrast to smukum smuko dziesmu un vispār visu soundtracku no burvīgās filmas. nekad nebiju domājusi, bet netīšām iespēros kinoteātrī uz kādu īru filmu. pasakaina filma ar vēl pasakaināku mūziku.

un tikko kačājot visas pieejamās glena hansarda un the frames dziesmas uzdūros tai:) brīnumi manā dzīvē tomēr ar notiek. aaaaaaaaaa:)

As a recent patron if the IFI we are pleased to be able to invite you to a free sneak preview of the forthcoming Truman Capote film INFAMOUS

mans miiljaakais un omuliigakais kinoteaatris mani aicina uz kino, un es pat pieceltos uz to laiku, kad to raada itkaa, tik probleema viena- jaanokljust Dublinaa..

tik interesanti kaa es varu buut 'recent patron' ja pieteicos augustaa uz spamiem un biedra statusu jeb eiro ietaupiishanu ik seansu

ja ir filmas, kas iziet caur sirdi, tad varu teikt, ka Green Street Hooligans man izgaaja caur asiniim.

vareetu teikt:"ja nezini iet uz Boratu vai Baabeli, izveelies videejo"

.sveetdienas kino ar bagaazhu

jaukaakais kinoteaatris, kuraa esmu bijusi shobriid raada 2 apburoshas filmas

ZIDANE: A 21ST CENTURY PORTRAIT

LEONARD COHEN: I’M YOUR MAN

bet es te shodien apmekleeju kaut ko tik atbaidoshu kaa filmu par briezhiem. nu vaaks- domaaju, ka tik traki tak nevar buut, bet bija tak graujoshi. vieniigais, kas man tur patika bij briezhi un tos pashus beigaas noshava. filma bez satura.

 nu ko- kino drudzis parīt sākas no jauna. šodien šķirstot Arsenāla avīzi pēkšņi atcerējos par vienu lielisku filmu. nesen kaut kur dzirdēju jautājumu par pēdējā laikā redzēto filmu, kura visvairāk iespiedusies atmiņā, tai brīdī nevienu neatcerējos, bet izrādās, ka ir tomēr vien ģeniāla, vairākas startautiskas balvas ieguvusi filma, kuru neapšaubāmi iesaku noskatīties visiem, bet galvenokārt vīriešu kārtas pārstāvjiem, jo skatoties šo filmu zālē sēdēju starp diviem vīriešiem un ieslēdzoties gaismai viņu abu acīs bij asaras. emocionāla, mīļa un uz patiesiem notikumiem balstīta filma, pēc kuras noskatīšanās tev ļoti gribas skriet un samīļot savu mammu.

p.s atceros tai vakarā izejot no mīlīgā īru filmu institūta blakus pagalmā uzdūros uz Rasela Krova "Brīnišķā prāta" izrādi brīvā dabā, bet tai mirklī es pat minūti nevarēju noturēt uzmanību šai filmai un lieliskajiem tēlojumiem, jo tās filmas puiku acis bij ļoti dziļi iesēdušies prātā. mazais puika priekšs sava vecuma tēloja ģeniāli

es ar sev tādu mājās gribētu, tik labi būtu, ja varētu viņu izslēgt brīdī, kad noved, bet vēlāk atkal iedarbināt:)

ir grāmatas, kuras ir tik, tik, ka grūti pāršķirt nākamo lapu, filmas svoi(2004) sākums bij tik, tik, ka bija grūti sagaidīt nākamo mirkli, uz beigām laikam jau pieradu. kaut ar filmas sižetā daži mirkļi bij pārāk uz holivudizēti