nu ko- kino drudzis parīt sākas no jauna. šodien šķirstot Arsenāla avīzi pēkšņi atcerējos par vienu lielisku filmu. nesen kaut kur dzirdēju jautājumu par pēdējā laikā redzēto filmu, kura visvairāk iespiedusies atmiņā, tai brīdī nevienu neatcerējos, bet izrādās, ka ir tomēr vien ģeniāla, vairākas startautiskas balvas ieguvusi filma, kuru neapšaubāmi iesaku noskatīties visiem, bet galvenokārt vīriešu kārtas pārstāvjiem, jo skatoties šo filmu zālē sēdēju starp diviem vīriešiem un ieslēdzoties gaismai viņu abu acīs bij asaras. emocionāla, mīļa un uz patiesiem notikumiem balstīta filma, pēc kuras noskatīšanās tev ļoti gribas skriet un samīļot savu mammu.

p.s atceros tai vakarā izejot no mīlīgā īru filmu institūta blakus pagalmā uzdūros uz Rasela Krova "Brīnišķā prāta" izrādi brīvā dabā, bet tai mirklī es pat minūti nevarēju noturēt uzmanību šai filmai un lieliskajiem tēlojumiem, jo tās filmas puiku acis bij ļoti dziļi iesēdušies prātā. mazais puika priekšs sava vecuma tēloja ģeniāli