savācu klēpi tulpju, kolēģei rītdienas vārda dienā, satinu avīzēs un noliku uz balkona, lai tur pastāv. tikko izgāju aplūkot kā tām klājas un nopriecājos cik skaisti tās aizmigušas:)
manī ir parādījusies kaut kāda pārpasaulīga suņu mīlestība. šķiet drīzumā vienu nopirkšu. un pēc pāris mēnešiem būs vien jāmirst, jo alerģija būs novedusi mani kapā. vai arī palikšu atkarīga no zālēm, he
ieraudzīju šo blogiņ arhitektūras bildēm un pilnīgi kaut kāds lepnums iezagās, ka viens no interesantākajiem, mīļās pilsētas, stūriem arī tur iesprucis.