sapņoju par kaut kādu paralēlo dimensiju, kura man rādīja vakardienu un šodienu, bet kaut kā citādi, hehe.
nezinu novelt vainu uz brenguli vai vecumu? :)
-
un vispār ir feini, kad atnāc mājās, bet tevi tur sagaida bļoda pīrādziņu ( ļoti garšīgu).
nu ko var darit - esmu piedzimusi šādā dienā un tāpēc man tas alus un pīrādziņi garšo tik ļoti :)
un vēl vakardienas gardais siers no tirgus. reizēm drīkst atļauties ar eko izstrādājumus:)

-
nenosalstam šodien, salīt drīkst!!

sociālā vide ir viena traka lieta, gribēju twitteri rakstīt, ka gribas biešu biezzupu no Valmieras "rātes vārtiem", bet tad sapratu, ka nevar daži cilvēki to zināt, hah. tapē jāstāsta te, ka gribas to zupu, kuru sākumā atnesa kā vienu vienīgu mozarellas pikuci, sasmējāmies ne pa jokam.
vēl es izdomāju, ka izlaidumos man vislabāk patīk tā vieta, kad diplomi izdalīti, bet tiek sākts dalīt puķes, jo visi ir svaigā gaisā, priecaajas, bučojas un i maigi smukie. un tad sanāk feinas bildes:)
vēl man patīk arī tā daļa, kur jauki pasēž, pasmejās un paēd garšīgas lietas, pirms doties uz vakara noslēdzošo pasākumu ar tik daudz šampjiem, ka neviens neskaita un rezultātā tu piecelies kādā rīgas mikrorajonā un neatceris kā no turienes tik laukā, hehe.

vienvārdi izlaidumi, kurus jūtu nākošā dienā vēl joprojaam ir forši. mums tāds bija un arī tas, kuru vakar apciemoju bija tāds.

brokolis

labāk man patika, tas kadrs kurā Radžs prasa hug, bet diemžēl neatradu, tāpēc ļaunā puse

savācu klēpi tulpju, kolēģei rītdienas vārda dienā, satinu avīzēs un noliku uz balkona, lai tur pastāv. tikko izgāju aplūkot kā tām klājas un nopriecājos cik skaisti tās aizmigušas:)

manī ir parādījusies kaut kāda pārpasaulīga suņu mīlestība.
šķiet drīzumā vienu nopirkšu.
un pēc pāris mēnešiem būs vien jāmirst, jo alerģija būs novedusi mani kapā.
vai arī palikšu atkarīga no zālēm, he

ieraudzīju šo blogiņ arhitektūras bildēm un pilnīgi kaut kāds lepnums iezagās, ka viens no interesantākajiem, mīļās pilsētas, stūriem arī tur iesprucis.