naudu pelnīt es pilnīgi noteikti neprotu, ja saskaitītu to ko šodien izmetu laukā vai norakstīju prātā kā nelietojamu, es domāju būtu sanākusi vismaz kebaba cienīga summa. bet es labāk miskastē bez ierunām.
īstenībā šīs 3 dienas staipoties, rodas sajūta, ka organisms jau pilnīgi sauc pēc vakara smagsvara vingrinājumiem. brr, vēl vismaz 3 dienas un tad prāts uz pusi mierīgs un nerviem atvaļinājums

vasaras lielākais prieks pilnīgi noteikti ir fakta konstatējums, ka no dārza ķiršiem man ir daudz mazāka alerģija kā no pirktajiem. pēc pus bļodas tik reakcijas rodas!

lai gan svarīgāko šodien darbu - drēbju gludināšana - protams, ka aizmirsu izdarīt

īstenībā šodien varēju filmēt klipiņu par sevi, kurš sauktos - perfektā sieviete. protams, ne tik perfekta cik Candy pēdēja Santas intervijā, bet tas jau cits stāsts.
tātad šodien - pastrādāju, vientuļā pastaigā caur Rīgai izdzeru kafiju, apmeklēju mini kosmētisko pasākumu, tad sacepu kilogrammu gaļas ( īt kā dzīvot kopā ar ģimeni:D), tad atrisināju/nokārtoju pāris nekustamā īpašuma problēmas, vēlāk palīdzēju vecmammai dārzā laistīšanas un vīnogu siešanas darbos (biju aizmirsusi cik garšīgi ķirši aug pie viņas dārzā), atnākot no dārza paklačojos pa telefonu gan ar mammu, gan mammas māsu, tad atnestajām dillēm/lokiem/salātiem sataisīju wanabii cēzer salātus un tikko vēl izkāru veļu, kura bija izmazgājusies, un novācu sauso.
pasakiet vēl, ka nav reklāmas cienīgi. piemēram, fairy reklāmai piestāvētu brīžiem, kad mazgāju traukus:)

šodien kārtējo reizi sapratu cik ļoti man riebjas kādām kaut ko atteikt.
kā arī, ka par nekustamo īpašumu mākleri es nekādā gadījumā negribētu strādāt.

un vispār - kas gan varbūt labāk kā draugu dāvinātā kūka ar vaska pārklājuma, no dzimšanas dienās svecēm:)

kā man patīk tās dienās, kurām ir laiks sākties ar divām lielām kafijas krūzēm

šķiet vienīgā lieta, kas varētu mani aizbakstīt līdz karjerismam un strādāšanai sazin kur ir apziņa, ka vari nopirkt biļetes uz tādiem pasākumiem kā Glastonbury! tas ir kaut kas spēcīgs.

Morisseys atgādināja pirmo vasaru, kad strādāju pie mammas. un pēc 11mit stundu darba sēdos autobusā, lai dotos nezināma parka virzienā, kuru veiksmīgā kārtā atradu un biju pārlaimīga. viņiem šādi koncerti ir ikdiena un Glastonbury daudziem gan jau ar tikai kā kārtigs tusiņš, bet mēs mirtu no prieka, saprotot, kas ikdienas tik tur nezustājas!

dzimšanas dienām ir kaut kāda piepildījum sajūta, nezin vai tāpēc, ka organismam nepieciešams vai tāpēc, ka citi tevi mīl!
Tulīt atžirgstu no šampja un eju līgot pie Lenija!