apkārt vasara, vasara, bet gaisā tomēr ļoti jūtams rudens, iespējams piedomāju pati to klāt, jo, kauns atzīt, bet man patīk rudens. kad drīksti ietīties un ievīstīties šallēs. man gan ļoti arī patīk laiks, kad kleitas var nēsāt bez zeķubiksēm, bet tomēr rudens noskaņas kaut kā pievelk. iespējams tas arī tā studentu naivuma dēļ,kurš virmo gaisā septembra sākumā.
noteikti, ka pati vienmēr piedomāju par to naivumu, bet šķiet, ka vienmēr septembra sākumā pirmkursnieki staigā pa Rīgu ar sajūsmas pilnām sejām, ka viss vēl dzīvē tikai priekšā! iespējams viņi tādi ar nestaigā, iespējams, ka es tik pati to piedomāju, jo pati bija vienlīdz apgarota savā laikā :)
tomēr laikam līdz galam šogad to rudeni negaidu, jo parasti jau septembrī galva sāku dungot baložu - vasara ir nogurusi, un kas zin, kad sāks līt.
iespējams nedungoju, jo augustā jau tā bija daudz "un kas zin, kad sāks līt"

bet īstenībā ļoti gaidu atvaļinājumu. drīz, jau drīz..