man pilnīgi dusmas uz sevi, bet ikreiz, lasot vai dzirdot šādas tēmas, nevis smejos kā normāls ciniķis, bet man paliek žēl, jo pārāk skaudra patiesība par cilvēku dzīvi spraucas no šādiem stāstiem. tāpat taču visi zina par grūto dzīvi. bet nē, man neizdodas to nobīdīt otrajā plānā, nu nesanāk man tā vienkārši smieties par komiskām situācijām. žēl.