Es to filmu "safočēju" tā,ka bija jāskatās trīs reizes un vairāk,lai būtu redzēusi, man tajā ik katrs kameras mirklis likās burvīgs, otrajā reizē katra emocija, trešanā jau sāku dievināt stāstu, ceturtajā jau dzīvoju tajā stāstā, piektajā paralēlas vilku :D
Dievinu to filmu. Noskatījos vēlreiz, tad spēju izjust pašās filmas beigās viņas asaru sāpes,kad man bija tas jāpiedzīvo. Vispār man tā filma ir uz hardrive, būšu mājās tavā dzimšanas dienā (ā,nē vārdadiena,hihihih) so, moš ja vēl neesi noskatījusies, varu iedot :)))))