tikko gribēju ierakstīt baigo ierakstu, kurš sāktos ar to cik ļoti maini nokaitināja šodien darbā visi zvanītāji, kuri šķita nomirs telefona otrā pusē, un beigt ar pārspriedumu par sevi un mūziku, kuru šobrīd katrs otrais dēvē par pseidointelektuālu vai sazin vēl kā. bet sapratu, ka ja sākšu rakstīt, tad sanāks sevi te baigi saslavēt, bet tas man ne visai.

tāpēc labāk turpināšu klausīties the strokes jauno albumu un atcerēties kā bija klausīties viņu pirmo albumus, kad par viņiem vēl visi nerunāja, un kad neviens neteica, ka tu redz esi baigais "zīmēties gribošais" vai drīzāk hipsters klausoties ko tādu.
klausījies savā nodabā, nevienam virsū nebāžoties, un klausījies