neatceros vai esmu jau kādreiz pieminējusi vecmammas draudzeni, kura dzīvo pretējā mājā vai nee, bet lab pastāstīšu tāpat par viņu.
kaut kad pavasari vecmamma stāstīja manai mammai, ka redz viņas draudzene novēro manus logus un redzot, ka manā dzīvokli bieži uzturoties vīrieši, ka es vēlu eju gulēt(viņa naktīs neguļ, jo redz vīrs skaļi krāc) un vēl sazin kas. biju jau aizmirsusi par to tanti, tik dažreiz pasmējos kādam staastot.
vakar mamma atkal stāstiijusi, ka no vecmammas dzirdējusi, ka tā slimā omīte stāstot, ka redz es dažreiz uzdrīkstos nenakšņot mājās, un ka tie vīrieši pie manis parādas(viņa laikam domāja, ka mans dzīvoklis ir sieviešu klosteris), un ka kad es aizvelkot aizskarus viņa tāpat redzot kā es taisu ēst vai vēl sazin ko daru. tur vēl bija kaut kādi stāsti, neatceros jau visu. es tiešām nesaprotu cik ļoti jocīgam cilvēkam jābut, lai visu laik novērotu, piefantazēt un stāstiitu apkārt. šodien atnākot mājās gribējās jau viņai pamāt ar roku un teikt: "esmu mājās, viena, vari neuztraukties."
bet man redās ideja, ka vajag sarīkot uz kādu brītiņu, ka itkā man dzīvoklī katru dienu cits vīriešu kārtas pārstāvis parādās. nu vismaz tantiņai būs interesanti