ap desmitiem es iedomājos, ka varētu nedaudz piesēsties pie kompja, tad kino, tad pašķirstīt bilžu žurnālu, palasīt brīnisķigos dzejoļus un iet gulēt. tad es pirms 23 piesēdos pie kompja, un tikko atcerējos, ka man drēbes izmazgājušās un ka kino galīgi nebūtu prātīgi skatīties vairs, jo rīt beidzot jāpieceļas tā, lai var ēst brokastis nevis pusdienas, lai gan, kuram muļķim es to stāstu.