man avoti nekad nav patikuši, bet mācības universitātē ir piespiedušas to iemiilēt:)
vienmēr jau vajag kaut ko zināt vai vismaz saprast par ko ir runa:) piemēram, kad raksta eseju ta jau ar ir jāzin vismaz 5fakti, k tajā esejā iekļaut:)
zinu to grāmatu un domāju, ka noteikti noderēs:) vienmeer ir mācītes vieglāk no kaut kā jau izkonspektēta nekā burties cauri grāmatām, tad vienkārsi lsot citu inpo varēs pielkt klāt jau izlasītajam:) es pati māciijos no visa kā:) no visām vidussklas triis grāmatām, lv vēstures grāmatas un vēl visādām skolotājas dotām un laika gaitā sakrātām lapām un kontroldarbiem:))
bt no studijām galīgi nevajag baidiities:) protams, ka pieradiisies, pirmajās nedēļās jau pieradiisi:) galvenais ir mācītes to, kas patiik:) šobrīd redzot cik skolas biedri ir skumji mācoties tos, kas nepatiik es tiešām novertēju savu fakultāti:)

Jāsāk atkārtot kaut ko eksāmenu priekšmetos. :|
Un jāsāk mācīties vēsture. No pašiem sākumiem :D
nu jā.. galvenais, lai patīk. un man joprojām prieks par tiem, kuri jau gadiem zin , kur viņi ies un ko grib darīt! tā kā man pagaidām ir tikai varianti, ceru uz laiku, ka parādīs, kas un kā. :)

sākt janvārī mācīties eksāmeniem ir apsveicami:) es to visu šausmiigi lēni sāk darīt:))
bet es pati par sevi galīgi līdz beigām nevar\eju izšķirties vēsture vai psiholoģija. domāju, ka saņemot bakalauru varēsu dotie studēt vēsturnieku psihi:))