vakar pie jūras kārtējo reizi lasot smukākos akmentiņus, ko paņemt sev līdzi (tā slimība man ir iedzimta no mammas - viņa no tāla ceļojuma atveda veselu koferi ar okeāna akmentiņiem), izdomāju, ka jātaisa tāda kā apmaiņas programma, lai es pārāk daudz neizzagtu Latvijas dabas vērtības. kad akmentiņi kādu laiku būs pie manis padzīvojuši, vedīšu tos, kuri apnikuši, atpakaļ uz jūru. cerams tikai, ka jaunā vietā viņiem nebūs neomulīgi - kā nekā, katrā jūrmalā akmentiņi ir citādāki.
es esmu tā lune, kas tic visādām enerģijām, tā kā apziņa, ka tie nākuši no mūsu pašu jūras, manās acīs ceļ viņu vērtību. tādi akmentiņi ar neko nav sliktāki par, piemēram, manu fancy ametistu, kurš, ja tic reklāmas lapiņām un ezoterikas grāmatām, var novērst visas iespējamās kaites un nelaimes.