pirmajās šī lokdauna dienās jutos stipri nomākta, jo visas tās nedaudzās lietas, kas man bija saplānotas uz priekšu, atcēlās. vienu dienu nākot mājās no kino un diviem balzama šotiņiem domāju, ka tagad jācenšas visu izdarīt un apskatīt pirms pienāks šis, un beigās izrādījās, ka laiks tam ir pāris dienas, kuru gaitā man nebija enerģijas nekur skriet. tagad pamazām esmu nomierinājusies un jūtos pat vairāk vai mazāk priecīga, kas ļoti pārsteidz. varbūt tomēr palīdzēja tas, ka mums sanāca pēdējā normālajā brīdī izbraukt uz poliju un tur kārtīgi izsvinēties, jo bija jau sajūta, ka atbraucot atpakaļ paliks tikai sliktāk. tagad pa dienu ierokos studiju darbos, tāpēc rodas sajūta, ka esmu produktīva. tas, ka visas bibliotēkas ir ciet, gan man pamatīgi bojā dzīvi, bet cerēšu ka to visu kaut nedaudz atlaidīs uz gada beigām. biežāk gan vajadzētu iet ārā, lai nesāktu jūgties nost. uz nakti pat tagad vairs nedzeru miega tējiņu, no kuras kādus pāris mēnešus biju atkarīga. tas jau ir progress