pēdējā laikā bieži uznāk tāds apdullums/apjukums; nevis fizisks, bet mentāls. sajūta tā kā izejot saulē un apžilbstot, kad apkārt neko vairs nevar skaidri saredzēt. laiks skrien ārprātīgi ātri. it kā nekas nav mainījies, es tieši vairāk nekā pirms tam daru lietas, kam vajadzētu mani atgriezt realitātē un sakārtot prātu. sevišķi tā sajūta mani pārņem, kad domāju par nākotni