“mani fascinē lielo un mazo burtu atšķirīgais lietojums agrīnajos kristīgajos tekstos. mazo burtu rituāli litāniskais plūdums ir īpaši iedvesmojošs. mazie burti man vienmēr likušies pievilcīgi. atzīstami, ka vācu lingvisti brāļi grimmi jau romantisma laikmetā demonstratīvi lietoja mazos burtus. savā darbībā lietot mazos burtus mani pamudināja arī stefans georgs. viņa dzejas ciklu tipogrāfiskais tēls uz mani atstāja lielu iespaidu. gan rituāli plūstošais burtveidols, gan valodas liturģiskā, verbālā skaņa, kas izteikta runātos pantos – tas mani ļoti iedvesmoja. arī mani draugi no vīnes grupas, kā uzzināju vēlāk, jau vēl pirms mūsu iepazīšanās bija izvēlējušies radikāli lietot tikai mazos burtus. vācu valodas tradicionālais lielo un mazo burtu lietojums ir pārāk bremzējošs, turklāt to muļķīgā veidā nosaka lietvārdu daudzums tekstā.”
H. Ničs