bija okei jubileja, tikai dīvainās pašsajūtas dēļ nevarēju pasvinēt (lasīt: dabūt iekšā alkoholu) tik, cik gribēju. man ar dzimšanas dienām ir nenormāli neveselīgas attiecības, negribu par tām dzirdēt jau kopš gadiem 18. jo man jāatskaitās pašai sev par to, cik maz joprojām pa šo laiku esmu sasniegusi un piedzīvojusi. tomēr atsevišķi cipari man iedzen lielāku depresiju nekā citi, un šis šķiet diezgan nekaitīgs.
tagad man ir viens liels atvaļinājums, ko es ļoti novērtēju, bet izskatās, ka vasaras beigas un rudens sākums būs darbīgāks un interesantāks laiks. par to, ka ārā tagad ir konstants purvs un ka visu laiku esmu viegli apaukstējusies, jo atsakos staigāt džinsos un zeķubiksēs, it kā vajadzētu dusmoties un sūdzēties, bet nez kāpēc man par to ir kaut kā dziļi vienalga. tikai bail, ka rudenim pienākot gan sāks apriebties un tad nebūs spēciņa izvilkt līdz nākamajam pavasarim
tagad man ir viens liels atvaļinājums, ko es ļoti novērtēju, bet izskatās, ka vasaras beigas un rudens sākums būs darbīgāks un interesantāks laiks. par to, ka ārā tagad ir konstants purvs un ka visu laiku esmu viegli apaukstējusies, jo atsakos staigāt džinsos un zeķubiksēs, it kā vajadzētu dusmoties un sūdzēties, bet nez kāpēc man par to ir kaut kā dziļi vienalga. tikai bail, ka rudenim pienākot gan sāks apriebties un tad nebūs spēciņa izvilkt līdz nākamajam pavasarim