jūtos tā, it kā nodotu savu naksnīgo dabu, bet pēdējās dienās no rītiem gribas lekt gaisā aiz tā, cik gaišs ir ārā un cik izgulējusies es jūtos. parasti es šajā laikā tāpat esmu konstanti nogurusi un gaidu, kad iestāsies "īsts pavasaris". bet tagad priecājos tāpat, un visi stresi un svārstīgie garastāvokļi no manis atkāpjas. šķiet, ka viss sakārtosies, ne jau pats no sevis, bet ar manu piedalīšanos. stulbi, ka es pati tik maz varu ietekmēt šos procesus savā galviņā, bet esmu pateicīga, ka tagad viss tā ir sagriezies.