dzelve

darbā šodien notiek bēru/piemiņas pasākums, un man jāpiestrādā garderobē. stāstu mammai, viņa: "nu tad attiecīgi uzvedies bēdīgi"

man šodien teica, ka esmu cilvēks, ar kuru kopā var ilgi klusēt un nav neveikli. tas ir ārkārtīgi foršs kompliments. vēl man teica, ka es laikam esot no tādiem, kas nelaiž lietas sev cauri un neko pārāk neņem galvā. tas gan ir ļoti tālu no patiesības, bet hei, vismaz es kaut kāda iemesla dēļ radu tādu iespaidu. man vienmēr ir paticis, kad cilvēkiem liekas, ka esmu bezemocionālāka nekā patiesībā - vot, kā es jūs apmuļķoju