Mana darba kolēģe saka, ka viņas paziņu lokā no vakcīnas esot nomirušas 2 sievietes, viena esot bijusi labākās draudzenes kolēģe, otru vairs neatceros, bet nu arī it kā legit paziņu loks, viena pavisam jauna, otra 55. Uz maniem iebildumiem, ka tad tam taču būtu bijis jābūt ziņu virsrakstos, un kāpēc par to neziņo, viņa tikai nopūšas un saka, ka ko tad mums vispār ziņo. Un tad es domāju, bet kā, nu kā tas notiek, ka cilvēki sāk stāstīt tādas pasakas, turklāt ne jau apzināti melojot, bet tiešām no sirds tām ticot. Par kolēģi, taisnību sakot, jāsaka, ka jauks cilvēks, bet mazliet dīvaina tomēr ir - tic visādiem dziedniekiem, savu diezgan smago veģetatīvo distoniju (izpaužas kā galvas reiboņi, nespēks un panikas lēkmes) ārstē tikai pie tiem un nesekmīgi, ilgstoši nerādās birojā, arī bez visa kovida strādā no mājām, jo nespēks. Neraugoties uz to, darbus padara un laikam jau sakarīgi, un saskarsmē tiešām ir ļoti jauka, pat ja ik pa laikam iznāk pieķert, ka tic visādām spirulīnām un ūdens atmiņām, un seleriju sulas brīnumiem.
Kopumā šis stāsts un vēl jūzera mapats magnētu publikācijas mani aizvien vairāk nosliecina par labu vakcinēties, jo nu neesmu jau arī tik kukū, lai ticētu tādiem murgiem. Tomēr tā kā esmu pietiekami aizņemta ar dzīvi, un nevakcinēties ir joprojām reāli vienkāršāk nekā vakcinēties, tad baigi neiespringstu izķert tuvākos pieejamos laikus tuvākajā vakcinācijas centrā.
Kopumā domāju, ka šis laiks laikam baigi saasina visādas mentālās kaites robežstāvokļu cilvēkiem. Ļoti priecājos, ka pati paspēju iziet kādu pusgadu psihoterapijas tieši pirms pandēmijas klātienē, droši vien tagad būtu grūtāk papildus tam, ka pasaule sajukusi prātā, vēl dzīvot ar visādiem neatšķetinātiem ģimenes attiecību mezgliem. Ar visu to brīžiem pie it kā normāla ikdienas stresa līmeņa (nav ļoti zems, atbildība ir, bet nu nav arī nemitīga publiska uzstāšanās) ciešu no bezmiega, pat vairākas reizes nedēļā, kas manā gadījumā nozīmē nervu pārslodzi.
Bet es vienalga līdz galam nesaprotu mehānismu, kā pārkairināti nervi spēj uzģenerēt 2 mirušas sievietes. Nu, tas ir, varbūt labākās draudzenes stāstā tā kolēģe bija citas draudzenes kolēģe un tad noīsinājās par vienkārši draudzenes kolēģi, kā jau daždien baumu birojā gadās, bet tomēr.
|