|
January 18th, 2014
 | 09:30 pm
Vakar lēnām soļoju uz arēnu. Domas un domas vien pa galvu. Tad pie viena krustojuma apstājos,jo ir sarkanais. Nepiedomājot,šķita,ka gaisma mainās, gāju pāri ielai un pēkšņi mani nopīpina un ātri aizbrauc tālāk kāds auto. Sajūta,ka mani izrāva no kādas citas pasaules. Paskatījos atpakaļ..dega sarkanā gaisma! Un tad aizdomājos.. nav jābūt neprātīgam gājējam,lai kaut kas notiktu. Tās ir sekundes. Es reti pāreju sarkano,īpaši centrā,bet šoreiz vienk gāju un nesapratu kāpēc. Bija taču sarkanais. Dzīve ir neprognozējama! Bet prieks,ka viss beidzās tikai ar sirdsklauvēm no pīpināšanas.
|
Comments:
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) sursurs |
|---|
| Date: | January 19th, 2014 - 12:39 pm |
|---|
| | oj! | (Link) |
|
Gadās!
Zinu to sajūtu.
Es ar parasti pirms eju pāri ielai kkur izgrozos uz visām pusēm, lai saprastu, vai kāds nebrauc.
Un 1x kaut kā paskatījos uz vienu pusi un nepaskatījos uz to, kur toč nāca auto. Kaut kā speciāli piespiedu sevi pagriezt galvu pirms liku kāju uz ielas, un labi ka tā, jo tur nepagūtu pat nopīpināt... Brr..
vispār līdzīgi secinājumi kā braucot ar velo - sapņot un aizdomāties var kaut kur pa vientuļiem meža ceļiem u.tml - nevis pilsētas centrā... :)
Mjaa.. es jau ar paskatījis uz visām pusēm,pat sarkano gaismu..bet kājas gāja vien uz priekšu.
Ar velo arī nav bijis tik traki :) galvenais ka viss labi beidzies. |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
