dūjūkēr?
22 Februāris 2012 @ 14:03
 
Nu tā jau ir.. 

 "Priesteris Ilmārs Tolstovs teic, ka šajā laikā atturība simbolizē, ka dvēsele ir pārāka pār miesu - viss man ir derīgs, bet nekas neverdzina." /atsauce/
Tags:
 
 
dūjūkēr?
22 Februāris 2012 @ 13:41
 
Pelnu trešdiena. hmmmm.

Astoņkāja un rīsu sajaukums pusdienās pats par sevi radīja atteikšanos (tas gan nenozīmē, ka nedabūju ēst, tāpatās jau dabūju zupu un salātus un pat rīsu saldēdienu). Pateicu, ka nebūšu uz vakariņām, jāsaņemas un jāaiziet uz misi. jā!
Un vispār tagad domāju, ka vajadzētu tomēr kādu fizisku atteikšanos arī, un es pat zinu, no kā. Tikai tagad man galvā rit cīņa, jo smadzenes grib iestāstīt, ka tā nevajag, ka tas ir pārāk grūti un mokoši. Bet nē, man liekas, ka es jau zinu, kāds būs lēmums. Tagad gan palika žēl, ka vakar nenopirku vienu tāfelīti un neapēdu :D
Tā jau vispār atteiktos arī no alkohola, bet zinu, ka atbraucot mājās gribēsies nosvinēt ar vīnu un tā, tāpēc tomēr nē, šogad nē.
Un esmu apņēmusies kādu citu gadu atteikties arī no gaļas. Varbūt nākamgad. Šitā es mēģināju darīt, kad biju maziņa, vēlāk laikam tāda apņemšanās nav bijusi.

Jā, bet tāpat jau šķiet, ka atteikties no kaut kā ir vieglāk kā apņemties. Bet jāmēģina. Jāmēģina arī apņemties savilkt ciešāku kontaktu.
Tags:
 
 
dūjūkēr?
08 Aprīlis 2011 @ 12:33
 
Izdomāju apņemšanos atlikušajam gavēņa laikam - varētu beigt čīkstēt. Vismaz mēģināt.

Visādas domas galvā pāc vakardienas runāšanas cenkones ielā un arī tikšanās iespaidā. [kā viņu īsti nosaukt? Oāzes tikšanās tā skaitās? tad uzreiz rodas doma, ka es tur nevaru būt, jo neesmu jau nekāds tur "oāzietis". bet jā, man ir problēmas. laikam jāsāk ar viņu atpazīšanu.]

Par darbu un sevis ielikšanu tajā. Par prioritātēm, "learned behaviour", kompleksiem un pārliecinātības trūkumu. To, kā būtu pareizi. Un to, kā viss patiesībā izskatās no malas, vai drīzāk - no citu skatu punkta un viedokļa.. Laikam jau nav pareizi un nepareizi. Nav labi un slikti vienmēr, visās situācijās. Nevajag galējības. Un vajag apzināties savus dēmōnus. Tāds arī mērķis.. Bet saprotu, ka arī par to ne vienmēr varu spriest objektīvi, jo, cik tas attiecas uz mani un attiecībām ar sevi, es vēl varu mēģināt būt godīga. Bet, kad kaut kas sāk attiekties arī uz citiem cilvēkiem, man patiesībā nav ne jausmas, kā viņi redz mani.. Un varbūt, ka tāda tieksme pati par sevi jau ir problēma. Domāt par lietām, kas manī varētu likties slikti citiem, bet man pašai nešķiet negatīvi. Nezinu.
to be continued..
 
 
Stāvoklis: mazliet nespēks
Skaņa: radio 101