Man šodien viens ārzemnieks iedeva 10 latus. Viņam telefons bija izkritis zem galdiņa un, kad šamējie jau bija sākuši iet prom, es ieraudzīju, aizskrēju viņiem pakaļ un atdevu. Pagriezos, lai ietu prom, bet viņš sauca, lai pagaidot un iedeva naudu. Mazliet samulsu un paņēmu arī. Tagad tāda mazliet muļķīga sajūta, šķiet, ka varbūt vajadzēja vismaz pateikt, ka nevajag viņam neko dot. Kaut kā neērti, ja kaut ko dod bez iemesla. Bet kāds tad sanāk varbūtējais iemesls - tas, ka nepaturēju sev, bet atdevu? Nedomāju, ka man būtu ienākusi prātā doma par tās ierīces paturēšanu. Vispār liekas dīvaini, ja kāds izdomā piesavināties kaut ko, kas nav viņa.
Eh, bet ko nu daudz. Par mazliet vairāk kā pusi no naudas nopirku grāmatu "Ēd. Lūdzies. Mīli.". Sūdīgi tikai, ka mīkstajos vākos, bet tā vispār bija pēdējā un cietajos būtu bijusi dārgāka. Katrā gadījumā domāju, ja nauda vienkārši uzradusies, tad tā tik pat vienkārši jāpalaiž prom un jūtos pat to ļoti lietderīgi ieguldījusi. :)