"Esības fakti ir vienkārši un triviāli. Tikai mūsu fantāzija tos atdzīvina. Tā pārvērš faktu kailos stabus par sapņukarogmastiem."
Ē.M.Remarks "Triumfa Arka"

Viņu cietums ir tikai pašu prātos, bet viņi šajā cietumā patiesi arī atrodas un tik ļoti baidās tapt apmānīti, ka neviens viņus no šī cietuma neizmānīs.

"God cannot give us a happiness and peace apart from Himself,
because it is not there. There is no such thing."

"I believe in Christianity as I believe that the sun has risen:
not only because I see it, but because by it I see everything else."

"If the whole universe has no meaning, we should never have found out that it has no meaning:
just as, if there were no light in the universe and therefore no creatures with eyes,
we should never know it was dark. Dark would be without meaning."

"Miracles do not, in fact, break the laws of nature."

"The real problem is not why some pious, humble, believing people suffer, but why some do not."

"We all want progress, but if you're on the wrong road,
progress means doing an about-turn and walking back to the right road;
in that case, the man who turns back soonest is the most progressive."

"You don't have a soul. You are a Soul. You have a body."

(C.S. Lewis)

Jeijē, šamējam džekiņam forši citāti, un, kā izrādās, viņš ir Nārnijas Hronikas autors. ^_^ Un viņi ar J.R.R. Tolkien ir bijuši labi draugi, un Gredzenu Pavēlnieka autors ar ir kristietis.
Šādas jaunas lietas uzzināt man patīk. :)

- Labdien, - sacīja mazais princis.
- Labdien, - atņēma pārmijnieks.
- Ko Tu še dari? – vaicāja mazais princis.
- Es šķiroju ceļotājus pa tūkstošiem, - sacīja pārmijnieks. – Es nosūtu vilcienus, kas tos aizved gan pa labi, gan pa kreisi.
Un dārdēdams garām aizjoņoja kāds apgaismots ātrvilciens, tā, ka pārmijnieka būdiņa nodrebēja vien.
- Cik ļoti viņi steidzas, - mazais princis brīnījās. - Ko viņi meklē?
- Pat lokomotīves vadītājs to nezina, - atteica pārmijnieks.
Un pretējā virzienā aizbrāza otrs apgaismots ātrvilciens.
- Vai viņi jau atgriežas? – jautāja mazais princis.
- Tie nav tie paši, - sacīja pārmijnieks. – Tā ir maiņa no citurienes.
- Vai tad tur, kur viņi bija, viņiem klājās slikti?
- Labi ir tur, kur mēs neesam, - atteica pārmijnieks.
Un aizdārdēja trešais apgaismotais ātrvilciens.
- Vai viņi dzenas pakaļ pirmajiem ceļotājiem? - vaicāja mazais princis
- Viņi nedzenas pakaļ nekam, - atteica pārmijnieks. – Viņi vagonos vai nu guļ, vai žāvājas. Vienīgi bērni piespieduši deguntiņus pie logu rūtīm.
- Vienīgi bērni zina, ko viņi meklē, - ieteicās mazais princis. Viņi ziedo savu laiku lupatu lellei, un tā viņiem kļūst tuva, bet, ja viņiem to atņem, viņi raud…
- Viņi ir laimīgi, - noteica pārmijnieks.


avots: Antuāns de Sent-Ekziperī, Mazais princis
tēma: laime

Mēs esam mēs. Mēs esam pašu izdarīta izvēle, nevis asinis, ko esam mantojuši. Ikvienam no mums pašam vajadzēs izraudzīties savu ceļu cauri ērkšķainiem krūmiem, nekad nešaubīgi nezinot, kas ir Labais, un meklējot to vēl un lēlreiz, lāgiem kļūdoties un sākot visu atkal no sākuma. Ikvienam no mums vajadzēs laipot starp godu un negodu, jo ceļi, kas ved uz gaismu, būs iejukuši putekļos un dubļos, un savu reizi vajadzēs līst rāpus, lai nozaudēto taku atkal atrastu. Mums visiem vajadzēs iemācīties pēc kritieniem atkal celties kājās, jo tie varoņi, kas nekad neklupa, jau sen ir nozuduši Nāves valstībā, bet te esam palikuši tikai mēs. Katru vakaru pēc saulrieta mēs sarēķināsim, cik drosmes un cik gļēvuma ir bijis šai dienā, un, ja gods būs ņēmis virsroku pār negodu, mēs teiksim, ka šī bijusi laba diena.

- Ei, Kaptein, - teica Lizentrails, - zini, tikai tiem, kuri galīgi nekā nedara, nekas nekad nenotiek un nenomaitājas. Arī Tas, kurš radīja Visumu, to darbiņu darot, vismaz kādu pirkstu un kādu zobu noteikti zaudēja.

Ei, kaptein, - reiz viņam teica Lizentrails, - vai tu zināji, ka ķēniņu bērniem liek gulēt vieniem pašiem tumšā istabā un neviens viņiem nepastāsta kādu pasaku vai nepadzied dziesmiņu? Tāpēc šiem izveidojas riebīgs raksturs un pēcāk, izauguši lieli, viņi mierīgi atdod cilvēkus bendes rokās.

- Viņam žults maitā asinis, - pieņēmumu izteica Trakrails, kuram bija pamatīga pieredze medicīnas mākslā. - Droši vien viņam bijuši tārpi, bet neviens nav viņu kārtīgi izārstējis.
- Drīzāk tā žults viņam maitā dvēseli, - secināja Lizentrails, kuram bija pamatīga pieredze dzīvošanas mākslā. - Viņš droši vien jau piedzimis kā muļķis, un māte pie laika nav viņu kārtīgi iepļaukājusi atšķirībā no manējās, kura gan zināja, kā tā lieta darāma.

Manā uztverē šis gabaliņš pilnīgi noteikti ir viens no labākajiem...

"Ikviens gaismas bruņinieks reiz jau ir piedzīvojis bailes no kaujas.
Ikviens gaismas bruņinieks reiz jau ir melojis vai kādu nodevis.
Ikviens gaismas bruņinieks reiz jau ir iemaldījies ceļā, kas nav viņa ceļš.
Ikviens gaismas bruņinieks reiz jau ir veltīgi cietis par niekiem.
Ikviens gaismas bruņinieks reiz jau ir teicis: nē, es neesmu gaismas bruņinieks.
Ikviens gaismas bruņinieks reiz jau ir pārkāpis savus principus.
Ikviens gaismas bruņinieks reiz jau ir sacījis "jā", kad gribējis pateikt "nē".
Ikviens gaismas bruņinieks reiz jau ir ievainojis to, kuru mīl.
Un tāpēc viņš ir gaismas bruņinieks - tāpēc, ka ir to visu pieredzējis un nav zaudējis cerību pilnveidoties."

/Paulu Koelju/